uztriept
uztriept 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uztriepju | uztriepjam | uztriepu | uztriepām | uztriepšu | uztriepsim |
| 2. pers. | uztriep | uztriepjat | uztriepi | uztriepāt | uztriepsi | uztriepsiet, uztriepsit |
| 3. pers. | uztriepj | uztriepa | uztrieps | |||
Pavēles izteiksme: uztriep (vsk. 2. pers.), uztriepiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uztriepjot (tag.), uztriepšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uztrieptu
Vajadzības izteiksme: jāuztriepj
1.Triepjot (piemēram, ziedi, krāsu), uzvirzīt virsū (uz kā, kam); uzziest.
1.1.Triepjot izveidot (zīmi, attēlu u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Valsts prezidents diemžēl pats uztriepj fonu aizdomām par kādām slēptām interesēm.
- "Šeit mēs redzam, kā kāškrusts tiek uztriepts uz vēlēšanu biļetena.
- Te man varbūt jāņem kārtīgu pindzeli rokā, lai lieliem burtiem uztrieptu turpmāko.
- Beigusi sarunu, pietuvojas spoguļstiklam, ar lūpu krāsu pielabo lūpas, uztriepj rozīgu uz vaigiem.
- Piestiprinādama mākslīgās skropstas, viņa laikam bija pavairāk uztriepusi līmi, kas tagad piesūcināja arī dabiskās.