uztrīt | Tēzaurs

uztrīt

Lietojuma biežums :

uztrīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu; uzasināt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri