Paplašinātā meklēšana
Meklējam uztraukties.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (49):
- (ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; arī (ne)uztraukties.
- zudināties Apmulst, uztraukties.
- zudīties Apmulst, uztraukties.
- stresot Atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt.
- baidīties Bažīties, šaubīties, uztraukties.
- baidēties Bažīties, uztraukties, šaubīties; uzmanīties, censties izvairīties (no kā nevēlama).
- baiļāties Bažīties, uztraukties.
- baiļoties Bažīties, uztraukties.
- bēdāt Bīties (no kā), uztraukties (par ko).
- traukoties Būt nemierīgam, uztraukties.
- šūmēties Dusmoties; uztraukties; satraukties.
- nobaiļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties, uztraukties.
- nobēdāties Īsu brīdi raizēties, arī bažīties, uztraukties.
- bēdēt Izjust nemieru (dēļ kā), uztraukties; bēdāties.
- bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ), uztraukties; bēdāties.
- bendēt nervus (kādam) kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt.
- bojāt nervus (kādam) kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt.
- izlēkt no biksēm ļoti uztraukties.
- ne par pašu vilku nebēdāt ne par ko neuztraukties.
- mest pār galvu neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
- mest pāri galvai neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
- pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet bažīties, uztraukties.
- neņemt pie sirds nepārdzīvot, neraizēties, neuztraukties (par ko).
- neņemt aubē neuztraukties (par ko); neņemt vērā.
- neņemt galvā neuztraukties, nedomāt (par ko); atstāt bez ievērības.
- saķert galvu nonākt izmisumā, uztraukties.
- norūpināties Norūpēties, uztraukties.
- ņemt galvā (retāk pierē) pārdzīvot (ko); uztraukties, raizēties (par ko).
- ņemt pie sirds pārdzīvot (ko); uztraukties, raizēties (par ko).
- ņemt pierē (biežāk galvā) pārdzīvot (ko); uztraukties, raizēties (par ko).
- bojāt nervus pārpūlēt nervu sistēmu, psihi, arī uztraukties (par ko nevēlamu).
- bendēt nervus pārpūlēt nervu sistēmu, psihi, arī uztraukties (par ko nevēlamu).
- izbažīties Pietiekami daudz raizēties (uztraukties).
- zaudēt galvu pilnīgi apmulst, apjukt; uztraukties, nesaprast, ko darīt.
- pārdzīvot Psihiski asi, parasti emocionāli, reaģēt (uz kādu, parasti nelabvēlīgu, notikumu, situāciju savā vai citu cilvēku, sabiedrības dzīvē), saspringti domāt, uztraukties (par to).
- bēdāties Raizēties, (pastāvīgi) domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties.
- bēdēties Raizēties, pastāvīgi domāt (par ko nepatīkamu); bažīties, uztraukties.
- bēdēt Raizēties, uztraukties (par ko); baidīties.
- zudināties Rūpēties, uztraukties.
- zudīties Rūpēties, uztraukties.
- sagādāt galvassāpes sagādāt nepatikšanas, bēdas; likt uztraukties, raizēties.
- hui s ņim! saka par to, ko var neņemt vērā, par ko var neuztraukties.
- angļu miers spēja neuztraukties, saglabāt mieru jebkurā situācijā.
- uztraucīgs Tāds, kas ātri sāk uztraukties.
- psihot Uzbudināties, uztraukties, nesavaldīgi uzvesties, arī būt intelektuāli vai emocionāli nelīdzsvarotam.
- lēkt uz ecēšām uztraukties, dusmoties.
- sakaisties uztraukties, satraukties, dusmoties.
- pirkšāt uztraukties; ātri dusmoties.
- efervescēt Vārīties, mutuļot, uzliesmot, uztraukties.
uztraukties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV