uztraukums
uztraukums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | uztraukums | uztraukumi |
Ģen. | uztraukuma | uztraukumu |
Dat. | uztraukumam | uztraukumiem |
Akuz. | uztraukumu | uztraukumus |
Lok. | uztraukumā | uztraukumos |
Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
PiemēriJau nākamajā dienā viņa devās pie notāra noskaidrot, cik pamatotas ir bailes un uztraukums.
- Jau nākamajā dienā viņa devās pie notāra noskaidrot, cik pamatotas ir bailes un uztraukums.
- Plecos jermaks, sānos piekabināti katli, un krūtis uztraukumā cilājās, kā jau pirms ceļa.
- Kad, par to maksājot, apkalpotājai sniedzu dolāru zīmi, pēkšņi rodas uztraukums.
- Tagad vairs nekādu rūpju un piepūles, nekādu uztraukumu.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit