uzvējot
uzvējot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzvējoju | uzvējojam | uzvējoju | uzvējojām | uzvējošu | uzvējosim |
| 2. pers. | uzvējo | uzvējojat | uzvējoji | uzvējojāt | uzvējosi | uzvējosiet, uzvējosit |
| 3. pers. | uzvējo | uzvējoja | uzvējos | |||
Pavēles izteiksme: uzvējo (vsk. 2. pers.), uzvējojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzvējojot (tag.), uzvējošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzvējotu
Vajadzības izteiksme: jāuzvējo
Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un ik pa brīdim uzvējo lopkopības „ zelta” smaka.
- un ik pa brīdim uzvējo lopkopības „ zelta” smaka.
- Ja šī vieta ir pārāk nosiltināta, uzvējojot mazākajam vēsumam, zēns ir slims.
- Neganti lēkādama pa akmeņaino ceļu, mašīna aiztrauca garām, uzvējoja ass ķīmisks smārds.
- Uzvējoja nesen lieta, vēl nenožuvuša betona smarža.