uzvēdīt
uzvēdīt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzvēdīju | uzvēdījam | uzvēdīju | uzvēdījām | uzvēdīšu | uzvēdīsim |
| 2. pers. | uzvēdī | uzvēdījat | uzvēdīji | uzvēdījāt | uzvēdīsi | uzvēdīsiet, uzvēdīsit |
| 3. pers. | uzvēdī | uzvēdīja | uzvēdīs | |||
Pavēles izteiksme: uzvēdī (vsk. 2. pers.), uzvēdījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzvēdījot (tag.), uzvēdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzvēdītu
Vajadzības izteiksme: jāuzvēdī
1.Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
1.1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, smarža, vēsma) iesāk izplatīties; panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šeit allaž ir uzvēdījusi upes dūņu un drūmā brīvības alku smaka.
- Uz brīdi viņai likās, ka uzvēdī kādas saldas smaržas aromāts.
- Tomēr turpat tālāk sekojošā jaunā pāra deja atkal uzvēdī emocionāli daudznozīmīgu noskaņu.
- Pēc vairākām dienām uzvēdīs viegla etiķa smarža, āboli sāks grimt dibenā.
- Melnā kaukāzieša smirdīgā elpa uzvēdīja tik tuvu, ka viņam uzmetās zosāda.