jūgt
jūgt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | jūdzu | jūdzam | jūdzu | jūdzām | jūgšu | jūgsim |
| 2. pers. | jūdz | jūdzat | jūdzi | jūdzāt | jūgsi | jūgsiet, jūgsit |
| 3. pers. | jūdz | jūdza | jūgs | |||
Pavēles izteiksme: jūdz (vsk. 2. pers.), jūdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: jūdzot (tag.), jūgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: jūgtu
Vajadzības izteiksme: jājūdz
1.Ar iejūgu saistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
Stabili vārdu savienojumiJūgt nost.
- Jūgt nost kolokācija — atbrīvot no iejūga; izjūgt
2.Savienot (jumta spāres).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jājūdz brieži kamanās un vēja ātrumā jādodas uz Zemi pēc zālēm.
- Krietnu jūdzi attālu pa ceļu pils virzienā steidzās melna jātnieku virtene.
- Andrievs jūdz Mašku un Hilu, brauc savākt munīciju pie tilta.
- Citi jūdza bēros, krāva mantu vezumā un brauca uz rietumiem.
- Kādreiz vella pilnais kungs licis vasaras laikā kučierim zirgus kamanās jūgt.