Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
astrofizikāls
astrofizikāls īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte
 Vsk.Dsk.
Nom.astrofizikālsastrofizikāli
Ģen.astrofizikālaastrofizikālu
Dat.astrofizikālamastrofizikāliem
Akuz.astrofizikāluastrofizikālus
Lok.astrofizikālāastrofizikālos
Sieviešu dzimte
Vsk.Dsk.
astrofizikālaastrofizikālas
astrofizikālasastrofizikālu
astrofizikālaiastrofizikālām
astrofizikāluastrofizikālas
astrofizikālāastrofizikālās
Noteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte
 Vsk.Dsk.
Nom.astrofizikālaisastrofizikālie
Ģen.astrofizikālāastrofizikālo
Dat.astrofizikālajamastrofizikālajiem
Akuz.astrofizikāloastrofizikālos
Lok.astrofizikālajāastrofizikālajos
Sieviešu dzimte
Vsk.Dsk.
astrofizikālāastrofizikālās
astrofizikālāsastrofizikālo
astrofizikālajaiastrofizikālajām
astrofizikāloastrofizikālās
astrofizikālajāastrofizikālajās
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
astrofizikāli apstākļa vārds
Saistīts ar astrofiziku, tai raksturīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Astroķīmijas eksperimenti sniedz lielisku ieskatu un izpratni par ledū notiekošajiem procesiem, taču to interpretācija jāveic, ņemot vērā atšķirības no reālās astrofizikālās vides.
  • Diskusijas un secinājumu daļā apkopoti rezultāti, veikta to interpretācija un definēti secinājumi, kas var būt astrofizikāli un metodiski nozīmīgi molekulāro starpzvaigžņu miglāju pētījumos.
  • Astrofizikālā kontekstā tas attiecas uz periodu, kurā starojuma intensitāte un temperatūra starpzvaigžņu molekulārā gāzē ir pietiekoši zemi, lai uz putekļu graudiņiem varētu eksistēt stabilas ledus slānīša mantijas.
  • Tā kā astrofizikālie objekti, atskaitot Mēnesi, atrodas tik tālu, ka to tieši pētījumi vismaz pagaidām nav iespējami, astronomi cenšas " izspiest" maksimālu informāciju no debess ķermeņu elektromagnētiskā starojuma.
  • Faktori kā ūdeņraža difūzija starpzvaigžņu ledus tilpumā astrofizikālos laika mērogos ( sk. zemāk), laikā mainīgs ( ledum kompresējoties) ledus ārējās ( t.i., arī plaisu) virsmas laukums, kā arī H un H2 kustība uz un no dobumiem ledū, kas izolēti no ārējās virsmas, ir ņemti vērā autora darbā Kalvāns & Shmeld ( 2013).