atstutēties
atstutēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atstutējos | atstutējamies | atstutējos | atstutējāmies | atstutēšos | atstutēsimies |
| 2. pers. | atstutējies | atstutējaties | atstutējies | atstutējāties | atstutēsies | atstutēsieties, atstutēsities |
| 3. pers. | atstutējas | atstutējās | atstutēsies | |||
Pavēles izteiksme: atstutējies (vsk. 2. pers.), atstutējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atstutējoties (tag.), atstutēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atstutētos
Vajadzības izteiksme: jāatstutējas
Atbalstīties, atslieties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz skatuves krēslā, reizēm pieceļos, atstutējoties pret kruķi.
- Atstutējos pret koku un apsēžos, lai nekustīgi pavadītu vairākas savas dzīves stundas.
- 1. Apsēdies uz pašas gultas vai krēsla malas, atstutējies blakus ar rokām. „
- Viņš atstutējās uz elkoņa un skatījās uz Čārliju.
- Man negribas iet tuvāk krastam, tur mežonīgi pūš – es palieku atstutējies pret pludmales bāra ārsienu.