atstumties
atstumties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atstumjos | atstumjamies | atstūmos | atstūmāmies | atstumšos | atstumsimies |
| 2. pers. | atstumies | atstumjaties | atstūmies | atstūmāties | atstumsies | atstumsieties, atstumsities |
| 3. pers. | atstumjas | atstūmās | atstumsies | |||
Pavēles izteiksme: atstumies (vsk. 2. pers.), atstumieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atstumjoties (tag.), atstumšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atstumtos
Vajadzības izteiksme: jāatstumjas
1.Refl. → atstumt1.
2.Refl. → atstumt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kārtīgi atstumies!
- Knorra kapteinis pamāja un pavēlēja karotājiem atstumties no džonkas.
- Eklēram atlika tikai noskatīties, kā Radziņš atsien krasta galu, uzvelk grotburu un atstumjas ar ķeksi no piestātnes.
- Es ar savu riteni atstūmos; tehniskā apskate nav izieta, tāpēc braucienā nevaru piedalīties,» jokoja dzīvespriecīgā dāma platmalē.
- Viņš atstumjas ar koka kūju, kas nemitīgi iestrēgst ielas zampā.