apostīties
apostīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apostos | apostāmies | apostījos | apostījāmies | apostīšos | apostīsimies |
| 2. pers. | aposties | apostāties | apostījies | apostījāties | apostīsies | apostīsieties, apostīsities |
| 3. pers. | apostās | apostījās | apostīsies | |||
Pavēles izteiksme: aposties (vsk. 2. pers.), apostieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apostoties (tag.), apostīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apostītos
Vajadzības izteiksme: jāapostās
Apostīt citam citu (par dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Andželo stāvēja stīvs kā koka dieviņš un ļāvās apostīties.
- Var būt arī , ka labi, ka šajā pašā dienā notika gadatirgus Brīvdabas muzejā, kas nosmēla lielu daļu tirgotāju un arī potenciālo pircēju, jo priekš pirmās reizes, kurā vispirms bija mērķis ''apostīties'' ar situāciju, bija labi, ka nebija lieli pūļi.
- Apostījās tur un augstākais kādu lēcienu uztaisīja un tas ar viss.
- Tagad abi ir apostījušies, un vairs nevairās viens no otra.
- Ar mazajiem viņš tikai apostās, tie viņu īpaši neinteresē un būtībā tiek ignorēti.