šņakarēt
šņakarēt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šņakarēju | šņakarējam | šņakarēju | šņakarējām | šņakarēšu | šņakarēsim |
| 2. pers. | šņakarē | šņakarējat | šņakarēji | šņakarējāt | šņakarēsi | šņakarēsiet, šņakarēsit |
| 3. pers. | šņakarē | šņakarēja | šņakarēs | |||
Pavēles izteiksme: šņakarē (vsk. 2. pers.), šņakarējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šņakarējot (tag.), šņakarēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šņakarētu
Vajadzības izteiksme: jāšņakarē
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Ošņāt, ostīt (par dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš iet savā nodabā, kaut ko šņakarē.
- Savā nodabā iet, kaut ko šņakarē.
- grāmatas vāku paverot ( atkal tuvāk dzīvei, tikai no citas puses) un stāstus palasot vai arī pa manām piezīmēm šņakarējot.
- Vieni džeki un džusiki gāja zaros, otri skaitīja desas, trešie jau kaut ko šņakarēja katlos, ceturtie slaistījās ūdeņos vai skatījās mežā.