meklēt
Lietojuma biežums :
meklēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
1.1.Censties pamanīt, uztvert (ko grūti saskatāmu, konstatējamu).
1.2.Pārbaudot censties konstatēt (trūkumus, kļūdas u. tml.).
2.Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
Stabili vārdu savienojumiMeklēt un aizstāt.
2.1.Censties pamanīt, uztvert ko vajadzīgu (kādā teritorijā, vidē).
3.Censties sastapt (kādu).
3.1.Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.).
3.2.Censties izraisīt sevī (emocionālu stāvokli); censties izraisīt pret sevi (citu cilvēku attieksmi).
4.Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu); censties iegūt (informāciju).
4.1.Pētījot, analizējot censties atklāt (ko dabā).
4.2.Censties atklāt, noteikt (apstākļus, norises veidu darbībai, procesam).
Stabili vārdu savienojumiAcis meklē. Meklēt (kā) ar uguni. Meklēt (sev) galu. Meklēt (sev) kapu. Meklēt (sev) nāvi.
Avoti: LLVV, ViV, Lfv, D3
Korpusa piemēri