Mēklenburga
Mēklenburga īpašvārds, vietvārds
Vēsturisks novads Vācijas ziemeļaustrumos, kur XII gs. ģermāņi nodibināja firsta valsti, no 1348. g. – hercogiste, 1934.-1952. g. un no 1990. g. ietilpst Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
Stabili vārdu savienojumiMēklenburgas ezeru plato. Mēklenburgas līcis.
- Mēklenburgas ezeru plato — Baltijas grēdas daļa Vācijas ziemeļaustrumos, ūdensšķirtne starp Elbu un Baltijas jūras piekrastes upēm Pēni, Reknicu, Varnovu, augstums — līdz 179 m vjl.
- Mēklenburgas līcis — līcis Baltijas jūras dienvidrietumos (vācu val. Mecklenburger Bucht), pie Vācijas krastiem, garums — 80 km, platums pie ieejas — ~50km, dziļums — līdz 27 m
Avoti: PZT, LģE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ketleru dzimta saradojās ar Mēklenburgas, Pomerānijas un Prūsijas valdnieku dzimtām.
- 1202. gadā viņš kļuva par Dānijas karali un iekaroja Mēklenburgu, Pomerāniju.
- Sakšu bruņinieki devās krusta karagājienā pret vendu pagāniem tagadējās Mēklenburgas un Brandenburgas teritorijā.
- Hercoga kronis tika piedāvāts Mēklenburgas hercogam Ādolfam Frīdriham.
- 1712.-1717. gadā Kampenhauzena komandētais grenadieru pulks piedalījās kaujās Polijā, Pomerānijā un Mēklenburgā.