Paplašinātā meklēšana
Meklējam meklēt.
Atrasts vārdos (41):
- meklēt:1
- apmeklēt:1
- atmeklēt:1
- izmeklēt:1
- nomeklēt:1
- pameklēt:1
- sameklēt:1
- uzmeklēt:1
- meklētājs:1
- meklēties:1
- pārmeklēt:1
- piemeklēt:1
- izmeklēts:1
- ēmeklēties:1
- senmeklēts:1
- apmeklētājs:1
- apmeklētība:1
- apmeklēties:1
- izmeklētājs:1
- izmeklēties:1
- nomeklēties:1
- pameklēties:1
- sameklēties:1
- uzmeklēties:1
- izameklēties:1
- mazapmeklēts:1
- pārmeklēties:1
- grupmeklētājs:1
- mīnumeklētājs:1
- nosameklēties:1
- griežmeklētājs:1
- kabeļmeklētājs:1
- lāzermeklētājs:1
- metālmeklētājs:1
- pakaļmeklēties:1
- pārsameklēties:1
- skatumeklētājs:1
- uzmeklētājsuns:1
- meklētājprogramma:1
- ceļgriežmeklētājs:1
- spoguļskatumeklētājs:1
Atrasts vārdu savienojumos (26):
- ar vienu roku nolikt, ar abām meklēt (nevarēt atrast)
- iet cita pirtī kašķi meklēt
- meklēt (kā) ar uguni
- meklēt (sev) galu
- meklēt (sev) kapu
- meklēt (sev) nāvi
- meklēt (sev) nāvi (arī kapu, biežāk galu)
- meklēt adatu siena kaudzē
- meklēt ar acīm
- meklēt ar acīm (arī ar skatienu)
- meklēt ar skatienu (arī ar acīm)
- meklēt ar uguni
- meklēt blusas svešā kažokā
- meklēt ceļu uz sirdi
- meklēt dzirdīgas ausis
- meklēt kā adatu
- meklēt kā mazo adatiņu
- meklēt kā mazo nazīti
- meklēt kā mazo nazīti (arī adatiņu)
- meklēt kašķi
- meklēt kopēju valodu
- meklēt kopīgu valodu
- meklēt pakaļ
- meklēt rokā
- meklēt un aizstāt
- meklēt vārdus
Atrasts skaidrojumos (549):
- advokātēt Aizstāvēt; piemeklēt vienpusēju informāciju aizstāvībai.
- alkahests Alķīmiķu meklēts universāls vielu šķīdinātājs.
- Demēnovas alas alu sistēma Slovākijā ("Demanpovske Jaskina"), uz dienvidiem no Liptovski Mikulašas, kopgarums - 20,5 km, ietver Demēnovas ledusalu, Slobodas alu (2 km uz dienvidiem) un 1952. g. atklāto Miera grotu, ieeja 870 m vjl., apmeklētājiem pieejamas 1887 m garumā.
- kontrmina Apakšzemes ala no aplenkta cietokšņa laukā, lai varētu uzmeklēt ienaidnieka ietaisītas minas vai lai ietaisītu paši savas.
- apraudzīt Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību).
- apviesēt Apciemot, apmeklēt.
- aplancīt Aplūkot, apmeklēt.
- apskraidīt Apmeklēt (daudzus vai visus).
- apskriet Apmeklēt (daudzus vai visus).
- apnabagot Apmeklēt (daudzus) ubagojot.
- pasnēgt Apmeklēt (visus, daudzus).
- apslokāt Apmeklēt slaistoties (klejojot).
- atrast ceļu Apmeklēt, apciemot (kādu).
- apsērst Apmeklēt, apciemot.
- apciemot Apmeklēt, lai pabūtu kopā vai paviesotos.
- lancīt Apmeklēt.
- apsērsējs Apmeklētājs, ciemiņš, viesis.
- rodātājs Apmeklētājs, viesis, kas visu izokšķerē.
- vieskarogs Apmeklētās valsts nacionālais karogs, kuru paceļ uz atbraukušā peldlīdzekļa.
- nošņukurēt Apostīt ar šņukuru; ostot pārmeklēt.
- sašņukāt apošņājot (ostot) sameklēt (par cūkām).
- apmangot Apstaigāt, apmeklēt (piem., ubagojot).
- izraganēt Ar buršanas palīdzību sameklēt, atrast.
- tvarstīt Ar grūtībām meklēt (vārdus, domas u. tml.).
- delikatese Ar izsmalcinātu gaumi izmeklēts ēdiens.
- ieskāties Ar knābi šķirstot, bužinot spalvas, meklēt ko tajās.
- mekšķēt Ar menti vilkt ārā vai meklēt.
- sakrabināt Ar pūlēm sameklēt, sadabūt, sagādāt (ko).
- izkramstīt Ar purnu (zobiem) pārmeklēt.
- žākarēt Ar žākaru meklēt nogrimušus priekšmetus.
- driba Ārdurvis telpai, kurā pieņem apmeklētājus.
- pārieskāt Atkārtoti kaut ko meklēt.
- pārčakarēt Atkārtoti rakņāties, jaukt, bikstīt, bikstot pārmeklēt.
- dzenāt Atkārtoti, neatlaidīgi meklēt.
- atpēžos Atpēžos iet - apmeklēt vietu, kur nesen viesojies.
- dabūt Atrast, sameklēt (parasti, lai iegūtu savā īpašumā, rīcībā).
- uzgābelēt Atrast; sameklēt.
- gābelēt Atrast; uziet; meklēt.
- Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres.
- Laumu dabas parks atrodas Talsu novada Īves pagastā, platība 70 ha, apmeklētājiem atklāts 2001. g., parkā tiek veikti pētījumi mežsaimniecībā, vidrūpē, meliorācijā, dabsaimniecībā, izveidotas 6 tematiskas takas.
- dekāžu soļu komunikācijas sistēma automātiskā telefona centrāle (ATC), kurā par komutācijas elementu izmanto griežmeklētājus un celgriežmeklētājus.
- izbakstīt Bakstot izmeklēt, pārbaudīt.
- pārbadīt Bakstot pārmeklēt.
- izdakstīt Bakstot un durstot pārbaudīt, pārmeklēt.
- uzdukstīt Bakstot uztaustīt, sameklēt, atrast.
- BALTRON Baltijas valstu jūras eskadra (angļu "Baltic Naval Squadron") - triju Baltijas valstu Jūras spēku kuģu vienība, izveidota 1998. gadā, lai meklētu Baltijas jūrā mīnas un tās iznīcinātu.
- videobārs bārs, kura apmeklētājiem tik demonstrātas videofilmas.
- bastot Bez attaisnojuma neapmeklēt (parasti mācību nodarbības).
- veltīgi deldēt slieksni bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
- masveida problēma bezgalīga līdzīgu uzdevumu klase, kuru kopīgai risināšanai tiek meklēti algoritmi, formulējot jautājumu problēmas par algoritmisko atrisināmību.
- Sābas ķēniņiene Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā Sābas valsts valdniece, kas, padzirdējusi par ķēniņa Zālamana gudrību, ieradās Jeruzālemē viņu apmeklēt.
- lasītājs Bibliotēkas, lasītavas u. tml. apmeklētājs.
- virināt (kādas) durvis bieži ierasties kur, meklēt palīdzību.
- kafejušņiks Biežs kafejnīcu apmeklētājs.
- blodīties Blandīties, meklēt patvērumu.
- izplanckāt Bradājot pa sili, izmeklēt (ko) - par cūku.
- gaidītājs Brāļu draudzes saiešanu regulārs apmeklētājs, kas vēl nav uzņemts par draudzes locekli.
- apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus).
- zust Būt tādam, kas pārvietojas, tiek pārvietots tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts.
- viešāties Būt viesim, apmeklēt pasākumu.
- turpatpakaļceļojums Ceļojums, kura laikā tiek apmeklēta tikai viena tūrisma vieta (galamērķis) un kurš beidzas tajā pašā vietā, kur sācies.
- darbaspēks cilvēka fizisko un psihisko spēku kopums, ko izmanto ražošanas procesā; nodarbinātie iedzīvotāji un darbspējīgie darba meklētāji.
- kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo izmeklēti ēdieni, dzērieni.
- oficiants Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
- viesmīlis Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
- gardēdis Cilvēks, kas ar īpašu baudu ēd izsmalcinātus, izmeklētus ēdienus.
- ķērceklis Cilvēks, kas kaut ko sabojā, arī kašķa meklētājs.
- miskastnieks Cilvēks, kas mēdz pārmeklēt atkritumu tvertnes.
- avantūrists Cilvēks, kas piedalās avantūrās; dēku meklētājs.
- antilopa Cilvēks, kas visur meklē sev izdevību, pašlabuma meklētājs.
- burties cītīgi pētīt, meklēt, izzināt informāciju
- nomeklēt Cītīgi, rūpīgi meklēt (visu laikposmu) un pabeigt meklēt.
- izčakstināt Čakstinot pārmeklēt (sienu vai salmus).
- raut Dabūt, arī atrast, sameklēt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
- gaņīt Dabūt, sameklēt.
- goņīt Dabūt, sameklēt.
- ierādītājs darbinieks (piemēram, kinoteātrī), kura uzdevums ir ierādīt apmeklētājiem vietas
- biržas darījums darījums, kas noslēgts biržas zālē biržas sanāksmes laikā publiskā izsolē, kurā piedalās brokeri, dīleri un biržas apmeklētāji, kuriem ir tiesības piedalīties biržas darījumos.
- izmeklētājs Darītājs --> izmeklēt.
- meklētājs Darītājs --> meklēt.
- žigolo dejotājs, kas par samaksu deju lokālā dejo ar apmeklētājām; izklaides pasākumos uzstājas ar erotiska rakstura priekšnesumu.
- dēkulis Dēku meklētājs, klaidonis.
- dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs; cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
- prospektētājs Derīgu izrakteņu meklētājs.
- darbalaiks Diennakts daļa (noteiktas stundas), kad (kas) ir atvērts, pieejams apmeklētājiem, pircējiem u. tml.
- diggeri Dimanta raktuvju strādnieki vai individuāli dimanta meklētāji; zeltrači.
- izmeklēts Divd. --> izmeklēt.
- dokumenta attēla apstrāde dokumentu apstrāde, izmantojot to attēlus, ko parasti ievada datorā ar skeneri. Ar speciālas programmatūras starpniecību šie dokumenti tiek ievietoti dokumentu datu bāzē, kur tos ērti sameklēt.
- pabēdzināt Dot iespēju (tam, kas tiek meklēts) aizbēgt un paslēpties, izglābties.
- dēkot Doties piedzīvojumos, meklēt piedzīvojumus.
- argonauti Drosmīgi ceļotāji; dēku meklētāji.
- uzdurstīt Durstot sameklēt.
- portjē Durvju sargs; kalpotājs (viesnīcā), kas saņem apmeklētājus.
- Dārziņi dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 14 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1967. g. Salaspils memoriālā ansambļa apmeklētāju vajadzībām.
- tapstēt Dzenāt, meklēt.
- slorpāt dzert, malkot bez patikas, šļakstināt šķidrumu, meklēt biezumus (par liellopiem).
- mazdaznans Dzīves gudrības mācība, ko no Zaratuštras mācības atvasinādams, nodibinājis O. Hanišs (1844-1936); māca kā sasniegt augstāko psihofizisko pilnību, lietojot izmeklētu (veģetāru) barību, vingrojot, elpojot un ievērojot domu tīrību.
- nergāt Ēdot izmeklēt labāko; ņergāt 1.
- izvurinēt Ēdot izvēlēties, izmeklēt (ko labāku).
- šiks Elegants, izsmalcināts, izmeklēts (piemēram, par apģērbu, priekšmetiem, telpām).
- ceļgriežmeklētājs Elektromehāniska ierīce ar celšanas un griešanas kustībām; meklētājs (3).
- griežmeklētājs Elektromehāniska ierīce ar rotoram piekārtotiem slīdkontaktiem, kas ļauj komutēt sakaru līnijas pēc pienākošo signālu impulsiem; meklētājs (3).
- ceļmagnēts Elektromehāniska ierīce, kas elektromehāniskā telefona centrālē nodrošināja atsevišķa meklētāja (3) pacelšanās kustību.
- griežmagnēts Elektromehāniska ierīce, kas nodrošina meklētāja (3) griezes kustību.
- grupmeklētājs Elektromehāniskās telefona centrāles meklētājs, kurš saņemot signālu paceļ meklētāja slīdkontaktus atbilstoši saņemtā signāla impulsu skaitam un pagriežoties apstājas pie pirmās neaizņemtās līnijas tālākam savienojumam.
- mezolabijs Eratostena izgudrots rīks, ar kuru uzmeklēt vidējo proporcionāli starp divi dotām līnijām.
- meklētājprogramma Infoseek firmas _Infoseek Corporation_ izveidota meklētājprogramma globālajam tīmeklim, kas ne tikai nodrošina tekstu meklēšanu, bet var atrast arī tīmekļa vietnēs noteiktus kategoriju sarakstus.
- meklētājprogramma Excite firmas "Excite" izstrādāta globālā tīmekļa meklētājprogramma.
- svārstmigrants Fiziska persona, kura regulāri (parasti katru dienu) ceļo uz darbu un atpakaļ, viens no migrācijas veidiem, kas vērojams starp lielpilsētām un to piepilsētām, apkārtējiem lauku rajoniem; tos neiekļauj tūristu un apmeklētāju skaitā un neuzskaita tūrisma statistika.
- biržas apmeklētāji fiziskās personas vai juridisko personu pārstāvji, kuriem ir tiesības apmeklēt biržas sanāksmes, bet nav tiesību veikt biržas darījumus.
- ikonometrs fotoaparāta skatu meklētājs, ko izmanto kadra robežu noteikšanai.
- vizieris fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai; skatumeklētājs; skatu meklētājs.
- mērķfunkcija funkcija, kuras vērtībai optimizācijas uzdevumos tiek meklēts maksimums vai minimums.
- kraniotonoskopija Galvas auskultatīva perkusija; Gabričevska auskultācijas metode galvaskausa kaulu pārmaiņu un biezuma noteikšanai pēc skaņas, lietojot speciālu izmeklētāja mutē ievietotu rezonatoru (pneimatoskopu).
- nuskat Garlaicīgi meklēt, skatīt, ostīt.
- elegants Gaumīgs, izmeklēts, izsmalcināts (piemēram, par apģērbu, dzīvokļa iekārtu).
- aiztverties Glābties, meklēt aizsardzību.
- Lycos globālā tīmekļa meklētājprogramma un direktorijs, kas ļauj izdarīt meklēšanu pa visu tekstu, gan pēc noteiktām kategorijām izveidotās un direktorijā norādītajās tīmekļa vietnēs un veidot atskaites par atlasīto informāciju.
- meklētājprogramma HotBot globālā tīmekļa meklētājprogramma, kas informācijas meklēšanai izmanto darbstaciju tīklu.
- meklētājprogramma WebCrawler globālā tīmekļa meklētājprogramma, ko izmanto tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja organizācija _America Online (AOL)_.
- gudriņš Gudrinieks; pašlabuma meklētājs.
- nākt uz pēdām iegūt nepieciešamās ziņas, sākt aptvert, kur kādu meklēt, kā noskaidrot vajadzīgo.
- iesagriezties Ieiet, iebraukt, lai apciemotu, apmeklētu, parasti neilgu laiku.
- seksa sludinājums iepazīšanās sludinājums laikrakstā vai žurnālā, kurā tiek meklēts partneris privātiem vai lietišķiem dzimumsakariem.
- humpalot iepirkties lietoto preču veikalā; apmeklēt lietoto preču veikalus.
- apmeklējums ierašanās reižu skaits, biežums, apmeklētāju daudzums; apmeklētība
- paralakses regulētājs ierīce kamerā, kas automātiski nostāda skatumeklētāju pareizā stāvoklī pret optisko sistēmu.
- ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas (piemēram, tūristiem) par kādu ģeogrāfisku vietu; iespieddarbs, kas (muzeja, izstādes apmeklētājiem) sniedz ziņas par eksponātiem.
- darba birža iestāde, kur noteiktā kārtībā tiek reģistrēti darba meklētāji, bezdarbnieki un vākta informācija par darba piedāvājumiem.
- sautīt Ilgāku laiku nepārtraukti meklēt un ķert utis.
- nošņukurēties Ilgāku laiku nepārtraukti ostot pārmeklēt.
- nodzenāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu neatlaidīgi meklēt.
- nomeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi); izmeklēties.
- izmeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi).
- atmeklēt Ilgāku laiku, daudz meklēt.
- izameklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt.
- izbrāķēties Ilgāku laiku, daudz šķirot, meklēt, vērtēt; izmeklēties.
- nosameklēties Ilgi meklēt.
- senmeklēts Ilgstoši meklēts.
- secīgā piekļuve informācijas uzglabāšanas un izguves metode, kas saistīta ar nepieciešamību pakāpeniski caurskatīt atmiņā esošos datus, lai atrastu meklētos. Atšķirībā no brīvpiekļuves šādas caurskates nepieciešamība palēnina vajadzīgo datu atrašanu.
- meklēt rokā intensīvi meklēt.
- meklēt (kā) ar uguni intensīvi, neatlaidīgi meklēt.
- Googles tante interneta meklētājs _Google_.
- lasītava Īpaši iekārtota telpa (bibliotēkā, klubā u. tml.), kurā apmeklētāji lasa.
- lasāmzāle Īpaši iekārtota zāle (piemēram, bibliotēkā, muzejā), kurā apmeklētāji lasa.
- puspasaules apskriet īsā laikā steigšus apmeklēt daudzus, pabūt vairākās, parasti attālās vietās.
- sirds dobumu katetrizācija izdara, lai izmērītu spiedienu sirds dobumos un lielajos asinsvados sirds tuvumā, kā arī ievadītu kontrastvielu sirds dobumos, lai izmeklētu rentgenoloģiski.
- perkutēt Izdarīt (kā) perkusiju, izmeklēt slimnieku ar piesitieniem.
- klamāčīt Izdibināt, izmeklēt.
- pasaules brūte izlaidīga sieviete, mīlas dēku meklētāja.
- pasaules brūtgāns izlaidīgs vīrietis, mīlas dēku meklētājs.
- corps dʽélite izlases grupa; izmeklēta sabiedrība, elite; izlases karaspēks vai tā daļa.
- izieskāt Izmekēt, pārmeklēt.
- palpēt Izmeklēt (parasti medicīniski) cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu, taustot (to).
- ņockāties Izmeklēt labāko ēdienu.
- izkāmēt Izmeklēt labāko no ēdiena.
- izsnāt Izmeklēt un izņemt.
- zondēt Izmeklēt, ārstēt ar zondi (2).
- izšņakarēt Izmeklēt, izošņāt (ar purnu, snuķi, parasti, meklējot ko garšīgu).
- iznērēt Izmeklēt, izraudzīt.
- vurkačāt Izmeklēt, izzināt, izpētīt.
- šņadarēt Izmeklēt, kārumoties.
- šņadarēties Izmeklēt, kārumoties.
- šņaderēt Izmeklēt, kārumoties.
- šņaderēties Izmeklēt, kārumoties.
- elite Izmeklēta sabiedrība (politiskā elite, militārā elite, kultūras elite u. c.); arī personu grupa, kas sabiedrībā realizē varu.
- siščiks Izmeklētājs, detektīvs.
- barbosiks Izmeklētājs.
- krjostnijs Izmeklētājs.
- krusttēvs Izmeklētājs.
- žabārkstis Izmeklētas koku saknes.
- salons Izmeklētas sabiedrības (literātu, mākslinieku, politiķu u. tml.) pulciņš, kas sapulcējās kādā privātā mājā.
- concetti Izmeklēti asprātīgi izteicieni; izsmalcinātā, afektētā veidā izteikta atjauta.
- galants Izmeklēti pieklājīgs, ļoti laipns.
- gardēdiens Izmeklēti smalks vai ļoti garšīgs ēdiens.
- izšudīties Izmeklēties.
- izraudzīts Izmeklēts.
- izgrabināt Izņemt, izdabūt (to, kas vēl atlicis); sameklēt un izņemt ar pūlēm (meklēto).
- izkņēgāt Izokšķerēt, izmeklēt (vislabāko no ēdamā).
- izņakāt Izokšķerēt, izmeklēt (vislabāko no ēdamā).
- iznužģināt Izokšķerēt, izmeklēt vislabāko.
- izsvert Izpētīt, izmeklēt, pārbaudīt.
- notauļāt Izpētīt, izmeklēties, izraudzīties.
- izjūdināt Izšķirt, pārbaudīt, izmeklēt.
- izjūdīt Izšķirt, pārbaudīt, izmeklēt.
- iztirāt Iztaujāt, izmeklēt.
- vākot Iztaujāt, izmeklēt.
- izlasīt Izvēlēt, izmeklēt (kādu priekšmetu).
- pasalasīties Izvēlēties, izmeklēt ko derīgu ēšanai (parasti par dzīvniekiem).
- ņerbināt Izvēlēties, izmeklēt.
- izlasīties Izvēlēties, izmeklēties.
- izalasīties Izvēlēties; izmeklēties.
- ķesēt Izvilkt, meklēt, lai izvilktu.
- izžņergāt Izžņergāt ēdienu - ēdot izmeklēt labākos kumosus.
- apjādelēt Jājot šur un tur, apmeklēt virkni objektu.
- izmakarēt Jaucot, vandoties pārmeklēt; pārmeklējot atrast, izņemt (ko paslēptu).
- vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
- ballīškaza Jauna sieviete, meitene, kas mēdz (daudz, bieži) apmeklēt balles.
- tauļāt Jautāt, meklēt; taujāt.
- bukani Jūras laupītāji 17. gs. R Indijas ūdeņos, nereti Francijas un Anglijas atbalstīti mēdza apmeklēt Spānijas kolonojas; flibustieri.
- nogrābāties Kādu brīdi pārmeklēt aptaustot.
- patīkāt Kādu brīdi tīkot, meklēt lai iegūtu.
- paurkņāt Kādu brīdi vandoties meklēt.
- izčakstināties Kādu laiku čaukstinot meklēt (sienā vai salmos).
- izlenkties Kādu laiku kaut ko meklēt.
- novutāties Kādu laiku meklēt utis.
- nosakstīt Kādu laiku nepārtraukti ošņājot meklēt.
- izkņēgāties Kādu laiku okšķerēt, izmeklēt (vislabāko no ēdamā).
- norakņāties Kādu laiku rakņāties, pārmeklēt.
- nokampsīties Kādu laiku veltīgi meklēt.
- kazists Kafejnīcas "Kaza" regulārs apmeklētājs 20. gs. 60.-70. gados.
- Gambijas kāmjžurka kāmjžurku suga ("Cricetomys gambianus"), kurai ir asa oža, tāpēc Āfrikā tām iemācīts meklēt kājnieku mīnas.
- kacerēties Kaut ko grābt, kampt, kaut ko sasniegt, sameklēt.
- aplinot Klaiņojot apmeklēt, apstaigāt.
- uzīdēt Klusu īdot sameklēt.
- steka izzude kļūdaina situācija, kas rodas tad, ja stekā tiek meklēts elements, bet steks ir tukšs.
- pieaicinātais Konkrētā lietā neieinteresēta persona, ko prokurors, izmeklētājs vai izziņas izdarītājs pieaicina būt klāt apskatē, kratīšanā u. c. izmeklēšanas darbībās.
- atkļūdot Konstatēt, uzmeklēt un likvidēt kļūdas programmās.
- opēties Kravāties, meklēt, rosīties.
- diskopļaskas Krievu apmeklēta diskotēka.
- maskačka Krievu apmeklēta diskotēka.
- personiskais galvojums kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- iepriekšējā izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kartībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai; lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- karmeklis Ķildas meklētājs.
- Nodarbinātības valsts aģentūra labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura īsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā.
- darba laiks Laika sprīdis, kurā iestāde vai uzņēmums ir atvērts apmeklētājiem.
- karpīties Lamāties, meklēt ķildu.
- snabrenēt Lasīt sīkumus, meklēt ēst, kampt gardāku kumosu; snabarēt.
- snabrināt Lasīt sīkumus, meklēt ēst, kampt gardāku kumosu; snabarēt.
- snabarēt Lasīt sīkumus, meklēt ēst, kampt gardāku kumosu.
- vurinēt Lasīt, arī meklēt (barību) - parasti par dzīvniekiem.
- vurinēties Lasīt, meklēt barību (parasti par dzīvniekiem).
- sekundārā atslēga lauks, kas tiek meklēts tādu ierakstu apakškopā, kuriem ir vienādas primāro atslēgu vērtības.
- bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), kur apkalpo apmeklētājus.
- kūms Lietas izmeklētājs.
- izziņas iestāde likuma noteikta pirmstiesas izmeklēšanas iestāde, kura ir tiesīga izlemt jautājumu par krimināllietas ierosināšanu un veikt tajā izziņu, t. i., izmeklēt šo lietu līdz brīdim, kad ir noskaidrota noziegumu izdarījusī persona un savākti pietiekami pierādījumi, lai lietu varētu nodot prokuroram apsūdzības celšanai un kriminālvajāšanas uzsākšanai.
- glendēt Lūkoties, meklēt; glenst.
- glenst Lūkoties, meklēt.
- tīmerēt Lūkoties, meklēt.
- pieņemt Ļaut, lai (apmeklētājs) ierodas (parasti paredzētajā laikā, noteiktā nolūkā).
- piejemt Ļaut, lai apmeklētājs noteiktā laikā ierodas medicīniskā iestādē, un sniegt viņam medicīnisku palīdzību.
- piejemt Ļaut, lai apmeklētājs noteiktā nolūkā, parasti oficiāli, paredzētajā laikā ierodas, uzklausīt viņu.
- apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
- meklēt kā mazo nazīti (arī adatiņu) Ļoti meklēt.
- meklēt kā mazo nazīti Ļoti meklēt.
- meklēt kā mazo adatiņu Ļoti meklēt.
- obulēt Maisot meklēt derīgāko.
- mantracis Mantas racējs, apslēptas mantas meklētājs.
- pamieļot Mazliet meklēt mieles.
- pačamdīties Mazliet pēc kaut kā taustīties, ķerstīties, grābtīties, meklēt.
- auskultēt Medicīniski izmeklēt, izklausot (plaušas, sirdi); izklausīt.
- lūkāt Medicīniski izmeklēt.
- gribamzāles Medikamenti, ko dod govīm, lai tās meklētos.
- nomeklēt Meklējot cītīgi, rūpīgi pārbaudīt (platību, teritoriju); izmeklēt.
- uzmeklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu); sameklēt (1).
- griezt (retāk vandīt) apkārt visas malas meklējot jaukt visu; sīki pārmeklēt.
- apriekstot Meklējot riekstus apmeklēt, apstaigāt.
- uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
- meklēt dzirdīgas ausis meklēt atsaucību.
- apcelt kā maizes kukuli meklēt kāda palīdzību, izmantot kādu, kad tik ievajagas.
- smagurēt meklēt kādu kārumu.
- smagurēties meklēt kādu kārumu.
- meklēt kā adatu meklēt ko grūti atrodamu, ļoti meklēt.
- meklēt adatu siena kaudzē meklēt ko neatrodamu.
- apieskāt Meklēt utis; kāda matos meklēt utis.
- ganīt rokā meklēt, arī atgādināt, lai atdod (ko aizdotu, iedotu).
- sobarāt meklēt.
- HotBot meklētājprogramma _HotBot_.
- Yahoo meklētājprogramma, ko sāka veidot 1994. g., savācot un sadalot pa kategorijām tīmekļa lappuses, bet 1996. g. sadarbībā ar firmu _Alta Vista_ tika izveidota iespēja iegūt informāciju no meklētājprogrammas _Alta Vista_ atrastajām teksta lappusēm.
- iet kuiļos meklēties (par cūkām).
- lovīties Meklēties; meklēt draugu, draudzeni; censties noķert.
- brunčumednieks Mīlas dēku meklētājs, pavedējs; donžuāns; meitumednieks; lovelass.
- meitičs mīlas dēku meklētājs, pavedējs; donžuāns.
- lovelass Mīlas dēku meklētājs, pavedējs; donžuāns.
- donžuāns mīlas dēku meklētājs, pavedējs.
- meituģēģeris Mīlas dēku meklētājs, pavedējs.
- meituglūņa Mīlas dēku meklētājs, pavedējs.
- meitujunkurs Mīlas dēku meklētājs, pavedējs.
- meitumednieks Mīlas dēku meklētājs, pavedējs.
- siržu zaglis mīlas dēku meklētājs; pavedējs.
- meitinieks Mīlas dēku meklētājs.
- suki Mudinājums sunim rakt alu (arī ko meklēt).
- šukstināt Mudināt ostīt, meklēt.
- meitot Naktīs apmeklēt meitenes.
- nanozāles Nanoizmēru koncentrētu medikamentu iepakojums, ko nanorobots var nogādāt vajadzīgajā organisma vietā, vai arī sameklēt slimās šūnas, kurās ievada zāles.
- nav ne vēsts nav nekā, ne mazāko pazīmju no kaut kā (no meklētā, bijušā, gaidāmā, solītā).
- bāzt (savu) degunu (kaut kur) neaicināti ierasties, ziņkārīgi visu noskatīt, ko meklēt, pārbaudīt.
- dzīt pēdas neatlaidīgi meklēt
- dzīt pēdas kādam neatlaidīgi meklēt, gūstīt kādu, censties uzzināt, izdibināt, kur kāds, kaut kas atrodas.
- šnakarēt Neatlaidīgi meklēt; izložņāt.
- dzīt rokā neatlaidīgi meklēt.
- šņurkāties Negribīgi ēst; meklēt vainas, lai nedarītu (kaut ko).
- parevidēt Neilgu laiku, mazliet meklēt, šķirot.
- pameklēt Neilgu laiku, mazliet meklēt.
- pagrābāt Neilgu laiku, mazliet taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties (ko) satvert, sameklēt.
- Aiona neliela sala (850 ha) Iekšējās Hebridu salās (_Iona_), Lielbritānijā, viens no agrīnās kristietības centriem, 563. g. tur dibināts klosteris; salā atrodas viens no visplašāk apmeklētajiem Rietumskotijas arhitektūras pieminekļiem - kādas XIII gs. abatijas drupas.
- bārs Neliels restorāns, kur apmeklētājus apkalpo pie letes.
- sažabravuot Neskatoties uz grūtībām, kaut ko sev sameklēt.
- ekonomiski aktīvie iedzīvotāji nodarbinātie iedzīvotāji un darba meklētāji.
- iztērpināt Nopratināt, noklaušināt, pamatīgi izjautāt; izmeklēt (medicīniski).
- nolenkt Noskatīt, sameklēt.
- nokavāties Noslēpties, slapstīties (meklēt glābiņu).
- Latviešu etnogrāfiskā izstāde notika Rīgā 1896. g. un bija pirmais lielākais latviešu organizētais pasākums, kas iepazīstināja apmeklētājus ar latviešu tautas vēsturi un kultūru.
- ūbelēt Okšķerēt, bez atļaujas meklēt.
- lokšķerēt Okšķerēt, meklēt.
- storēt Okšķerēt, meklēt.
- zvaigzne-punkts-zvaigzne operētājsistēmas _MS-DOS_ aizstājējzīme \*.\*, kas ļauj datoram meklēt datnes, neanalizējot to nosaukumus vai datņu nosaukumu paplašinājumus.
- kontrastviela organismam nekaitīgi ķīmiski savienojumi, ko izmanto, lai izmeklētu ar parastajām rentgenoloģiskajām metodēm grūti atšķiramus orgānus.
- suksnīt ostīt (par suni); rosīgi meklēt.
- izostīt Ostot iepazīt (ko), arī izmeklēt (par dzīvniekiem).
- nošņakarēt Ošņājot izmeklēt.
- šukīt Ošņājot meklēt.
- sukīt Ošņāt, pēdas meklēt.
- apbūt Pabūt, ierasties vairākās, visās vietās, apmeklēt vairākus, visus cilvēkus.
- papildapraksts Pamatapraksta papildināšanai sastādīts palīgapraksts, lai iespieddarbu varētu vieglāk sameklēt alfabētiskajā katalogā.
- palūkot Pameklēt, arī dabūt.
- paokšķerēt Pameklēt, pārmeklēt (parasti, lai ko uzzinātu).
- paraudzīt Pameklēt; arī dabūt; palūkot (3).
- palūkāt Pameklēt.
- pameklēties Pameklēt.
- pasamdīt Pameklēt.
- pašustīt Pameklēt.
- paūbelēt Pameklēt.
- pazukīt Pameklēt.
- šudī Pamudinājums sunim meklēt pēdas.
- šukī Pamudinājums sunim meklēt pēdas.
- okstīt Par bitēm - meklēt jaunu apmešanās vietu bišu spietam.
- okstot Par bitēm - meklēt jaunu apmešanās vietu bišu spietam.
- pārmeklēties Pārāk ilgi meklēties (lai pārotos; par govi ).
- apskatīties Paraudzīties (lai ko uzmeklētu).
- mandēt Pārbaudīt, izmeklēt, izmēģināt.
- parakāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
- parakāties Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
- parakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
- parakņāties Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
- pārrakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pārmeklēt (ko).
- ūdelēt Pārlieku meklēt, kur nekas nav atrodams.
- pārložņāt Pārmeklēt (atkārtoti).
- apgriezt Pārmeklēt (parasti, radot nekārtību); izvandīt.
- kratīt Pārmeklēt (piemēram, personu, vietu, priekšmetus) ar likumu noteiktā kārtībā, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- pārbaudīt Pārmeklēt (telpu, mantas), lai (ko) atrastu, konstatētu.
- apokšķerēt Pārmeklēt (vairākas vai visas vietas) - par dzīvniekiem.
- izskatīt Pārmeklēt, arī pārbaudīt.
- izurinēt Pārmeklēt, izmeklēt.
- žoķerēt Pārmeklēt, izokšķerēt.
- žukarēt Pārmeklēt, izokšķerēt.
- rošņāt pārmeklēt, meklējot uzrušināt.
- rošnēt pārmeklēt, meklējot uzrušināt.
- žūķerēt Pārmeklēt, okšķerēt; žūkurēt.
- žūķurēt Pārmeklēt, okšķerēt; žūkurēt.
- žūkurēt Pārmeklēt, okšķerēt.
- pāršķināt pārmeklēt, šķirstot pārskatīt.
- izrakņāt Pārmeklēt; arī izkratīt (3).
- revidēt Pārmeklēt; sakārtot, izskatot, izšķirojot (ko).
- apieskāt Pārmeklēt.
- izurļāt Pārmeklēt.
- pārrevidēt Pārmeklēt.
- pāržākarēt Pārmeklēt.
- pārlūkāt Pārskatīt (ko tīrot, meklējot); pārmeklēt.
- bimini Pasakaina laimes zeme Amerikā, ko 16. gs. devās meklēt Huans Ponse de Leons.
- bezbiļetnieks Pasažieris, kam nav braukšanas biļetes; apmeklētājs, kam nav ieejas biļetes.
- apkalpot Pasniegt (apmeklētājiem) ēdienus un dzērienus (ēdnīcā, restorānā u. tml.).
- aprēķina cilvēks pašlabuma meklētājs.
- aprēķinātājs Pašlabuma meklētājs.
- kazanova Pavedējs, mīlas dēku meklētājs.
- meklējums Paveikta darbība, rezultāts --> meklēt (1).
- meklējums Paveikta darbība, rezultāts --> meklēt (2).
- meklējums Paveikta darbība, rezultāts --> meklēt (3).
- meklējums Paveikta darbība, rezultāts --> meklēt (4).
- ieska Paviršs, neveikls meklētājs.
- dzīt pēdas pēc pēdām meklēt medījumu
- sadzīt pēdas Pēc pēdām uzmeklēt medījumu.
- nodošana policijas uzraudzībā personas pārvietošanās brīvības ierobežošana, nosakot, ka šī persona bez izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas nedrīkst izbraukt no pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas rajona, apmeklēt lēmumā norādītās vietas un iestādes, ka tai ne retāk kā 2 reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē un ka policijas darbiniekam ir tiesības ieiet šīs personas dzīvoklī, lai pārbaudītu tās uzvedību.
- piekāpties Piedošanu, izlīgumu meklēt.
- izlenkt Piemeklēt, izzināt, izraudzīt, atrast, (īsto momentu vai vietu).
- uzkačāties Piesieties; meklēt kašķi.
- izkratīt Pilnīgi pārmeklēt (ar likumu noteiktā kārtībā).
- pirmoziemu Pirmo gadu (apmeklēt skolu).
- reklāmplakāts Plakāts ar uzdrukātu reklāmu, kas parasti tiek nostiprināts ar stiepli vai auklu un izkārts cilvēkiem labi redzamā, bieži apmeklētā vietā vai objektā ar intensīvu satiksmi, piemēram, pilsētas centrā, lielveikalā, dzelzceļa stacijā, lidostā u. c.
- sacīkstes princips tiesvedībā, kas nosaka tiesas spriešanas funkcijas atdalīšanu no apsūdzības vai aizstāvības funkcijām t. i., tiesa vada tiesas izmeklēšanas procesu un izlemj iztiesāšanai nodoto jautājumu, taču tiesa nedrīkst meklēt jaunus pierādījumus vai spriedumā atsaukties uz faktiem, ko tiesas priekšā nav likušas procesa puses, tiesa drīkst izlemt tikai tai nodoto jautājumu.
- tiešums princips tiesvedībā, kas uzliek par pienākumu tiesai, kas izlemj jautājumu pēc būtības, personīgi izmeklēt pierādījumus lietā - noklausīties visu lietas dalībnieku liecības, ekspertu atzinumus, iepazīties ar rakstiskiem dokumentiem, apskatīt lietiskos pierādījumus.
- cercle Pulciņš, izmeklēta sabiedrība.
- aptramdīt Purinot pārmeklēt.
- blorrāt Radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu; meklēt (ko šķidrumā), radot šādas skaņas.
- rukšināties rakņājot meklēt pārtiku (par cūkām).
- šņakāt Rakņājot meklēt.
- aizšņukurēties Rakņājoties, cenšoties izzināt, atrast, sameklēt informāciju, noskaidrot līdz izpratnei.
- urkņīt Rakņāt, bakstīt, urbināt, meklēt.
- jaukties Rakņāties (kur, pa kurieni), meklēt ko.
- šļamāt Rakņāties pa ēdienu un izmeklēt labākos kumosus.
- makņāt Rakņāties, meklēt.
- makņāties Rakņāties, vandīties, meklēt.
- sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- caurskata skatumeklētājs rāmjveida vai teleskopiskais skatumeklētājs, kas tālmēra fotoaparātos apvienots vienotā sistēmā ar tālmēra mehānismu.
- grilbārs Restorāns vai restorāna daļa, kurā gaļu cep apmeklētāju klātbūtnē (uz restēm vai speciālā kamerā).
- grillbārs Restorāns vai telpas restorānā, kurā gaļu cep apmeklētāju klātbūtnē (uz restēm vai speciālā kamerā).
- lokāls restorāns, krodziņš (parasti tāds, kas darbojas vēlu naktī un kur apmeklētājiem sniedz izklaidējošus priekšnesumus).
- uzrakt Rokot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko), arī uzmeklēt (ko).
- trīpāteris Rotaļa, kurā viens dalībnieks (tas, kuram jāmeklē pārējie) stāv noteiktā vietā ar aizvērtām acīm, kamēr citi dalībnieki, kas noslēpušies, savukārt cenšas pirmie pieskriet pie iepriekš noteiktas vietas (mājas stūra, koka u. tml.) un pieskarties tur ar roku, izsaucoties "trīpāter!"; ja tas izdodas, tad turpmākajā rotaļas gaitā šis dalībnieks ir brīvs, bet, ja tiek notverts, tad viņam rotaļā jāmainās ar meklētāju.
- zodīt Rūpīgi izmeklēt (labāko).
- pārmeklēt (arī izmeklēt) visus kaktus rūpīgi pārmeklēt (kādu telpu).
- pārmeklēt (arī izmeklēt) visas pakaktes (arī visus kaktus) rūpīgi pārmeklēt (kādu telpu).
- pārmeklēt (arī izmeklēt) visus kaktus (arī visas pakaktes) rūpīgi pārmeklēt (kādu telpu).
- norušināt Rušinot pārmeklēt.
- restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni tiek īpaši pasniegti un kur parasti atskaņo mūziku, var dejot.
- sakankarēt Sadiedelēt, sameklēt.
- pielūkāt Sagādāt, sameklēt (ko papildus); piemeklēt.
- pielūkāt Sagādāt, sameklēt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; sagādāt, sameklēt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- raut laukā kaut vai no elles (kaut ko, retāk kādu) sagādāt, sameklēt, dabūt ko rokā, lai kādas grūtības būtu jāpārvar.
- meklēt ar uguni saka, ja kas vajadzīgs ir grūti atrodams, ja kaut kā ir ļoti maz, ja kas tiek neatlaidīgi meklēts.
- sagrebināt Sameklēt (ko nozaudētu).
- piemeklēt Sameklēt (ko piemērotu, atbilstošu).
- atrast Sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
- noširot Sameklēt (visas sēnes).
- uzalot Sameklēt alu (par medību suni).
- sagūglēt Sameklēt informāciju internetā, izmantojot meklēšanas programmu "Google".
- uzutīt Sameklēt kādu sīku lietu.
- uzokstot Sameklēt patvēruma vietu (bišu spietam).
- uzmeklēties Sameklēt priekš sevis.
- pasagrābāties Sameklēt un nozagt.
- saķeksēt Sameklēt un satvert ar ķeksi.
- samedīt Sameklēt, iegūt, parasti ar pūlēm, grūtībām (ko vajadzīgu, vēlamu).
- aplēzēt Sameklēt, ielenkt.
- izraut Sameklēt, sadabūt; arī izdabūt.
- sadakstīt Sameklēt, sadiedelēt.
- sadukurēt Sameklēt, sadzīt.
- salūkot Sameklēt, sagādāt; arī paņemt (no kurienes).
- salūkāt Sameklēt, sagādāt.
- salašņāt Sameklēt, salasīt (atkārtoti).
- saraudzīties sameklēt, savākt.
- iztēmēt Sameklēt, uzmeklēt.
- sadzenāt Sameklēt; arī sadabūt.
- sadzīt Sameklēt; arī sadabūt.
- dabūt rokā sameklēt; noķert.
- sašukīt Sameklēt; sadzīt pēdas.
- sadabūt rokā sameklēt.
- savāķelēt sameklēt.
- padabūt Sameklēt.
- sajaktēt Sameklēt.
- saklaustīt Sameklēt.
- sacelt kājās (daudzus) satraukti meklēt palīdzību, aktivizēt kaut kādai darbībai.
- šuki Sauciens, ar kuru skubina suni (ko meklēt).
- dzīt Sekot (kādam); meklēt (parasti cilvēku).
- kārums Sevišķi garšīgs, izmeklēts ēdiens, dzēriens; ēdiens, dzēriens, kas kādam ļoti garšo.
- izšņakarēt Sīki pārmeklēt (parasti cita mantas).
- izšņukurēt Sīki pārmeklēt (parasti cita mantas).
- izpurināt Sīki pārmeklēt; arī izkratīt (3).
- okšķerēt Sīki, rūpīgi meklēt.
- ķemmēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt (kādu teritoriju).
- izķemmēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt (visu teritoriju vai tās lielāko daļu).
- pārķemmēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt (visu teritoriju).
- izokšķerēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt, izmeklēt (ko).
- izrevidēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt.
- pašregulācija sistēmas spējas ar pašas spēkiem uzturēt noteiktu darba režīmu, atjaunot sākotnējo stāvokli tad, kad ārējās iedarbības dēļ sistēma zaudē sakārtotību t.i., atgriezties iepriekšējā stāvoklī vai meklēt pārējos ceļus uz attīstības jauno līmeni, kas nodrošina sistēmas normālu darbību.
- publika skatītāju, lasītāju, sarīkojuma apmeklētāju kopums
- paskatīties Skatoties pameklēt.
- skatumeklētājs skatu meklētājs - ierīce, ar kuras palīdzību fotokameru novirza uz fotografējamo objektu.
- spoguļskatumeklētājs skatumeklētājs, ar ko vienlaikus var noteikt kadra robežas un uz matstikla iestādīt asumu (fokusēt).
- ļurkāt Skraidot kaut ko meklēt.
- naskoties Slepeni meklēt kādu gardu kumosu.
- ziģenēt Slepus pāmeklēt, kratīt.
- izziģenēt Slepus un pamatīgi pārmeklēt, izkratīt.
- lēkt Daugavā slīcināties; meklēt galu.
- lēkt ūdenī slīcināties; meklēt galu.
- škura Slikts cilvēks; nelietis; pašlabuma meklētājs.
- tafofilija Slimīga tieksme apmeklēt kapsētu.
- čāgāt Smādējot saspiest (ēdienu), izmeklēt sev tikai labos kumosus un atstājot sliktākos; (par vistām) uzlasīt tikai labākos graudus.
- apalliķis Smadzeņu nāves piemeklētais.
- ricercato Smalki, eleganti; izmeklēti; samāksloti (par stilu).
- sociālais darbs darbavietā sociālais darbs, kas tiek veikts vidējos vai lielos ražošanas uzņēmumos vai organizācijās ar mērķi organizēt vai piesaistīt sociālo atbalstu un pakalpojumus strādājošajiem un viņu ģimenēm, kā arī darba meklētājiem un pensionētajiem darbiniekiem.
- tematiskās takas speciāli iekārtoti celiņi - dabas, ainavu, kultūras, vēstures, mācību, pasaku takas, kas pilsētās un citās apdzīvotās vietās tiek iekārtotas kā apskates takas, kas dod iespēju iepazīties ar nozīmīgākajiem objektiem bez gidu pavadības, vadoties pēc takas bukleta, marķējuma, uzrakstiem; apmeklētāji takas var izstaigāt arī organizēti, gida pavadībā.
- pentaprizma Spoguļkameras skatumeklētāja optiskā sistēma, kas dod tiešu, neapvērstu attēlu.
- apstaigāt Staigājot no cita pie cita, apmeklēt (daudzus vai visus).
- paralakse starpība starp fotoobjektīva un skatumeklētāja (viziera) optiskajām asīm.
- sašustīt steigties atrast (sameklēt).
- ķerstīties Strauji meklēt (vārdus), lai izteiktos.
- ķesāties Strīdēties, meklēt ķildas.
- šeķerēt sukstīt, meklēt.
- pilgrims Svētceļnieks, svēto vietu apmeklētājs.
- apostoliskā svētība svētība, ko pāvests sniedz saviem apmeklētājiem.
- urināt Šķirstīt, bakstot meklēt.
- šņukurēt Šņakarēt (1) - meklēt, okšķerēt, rakņāties.
- zabelēt Šur tur meklēties, grābstīt.
- pieņemams Tāds, kas (iestādē, uzņēmumā u. tml.) ir paredzēts, iekārtots apmeklētāju pieņemšanai.
- mazapmeklēts Tāds, kur ir maz apmeklētāju.
- kontramarka talons, ko izsniedz apmeklētājiem, kuri uz laiku atstāj pasākuma norises telpas vai vietu.
- dakarēt Taustīties, meklēt.
- iztaustīt Taustot izmeklēt (3).
- iztaustīt Taustot izmeklēt, pārbaudīt.
- nogrābāt Taustot pārmeklēt, aptaustīt.
- pārčamdīt Taustot pārmeklēt.
- sataustīt Taustot sameklēt (ko); taustot sākt sajust, uztvert (ko).
- uztaustīt Taustot uzmeklēt (ko); taustot sākt sajust, uztvert (ko).
- grābstīties Taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties ko satvert, sameklēt.
- sagrābstīt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, arī satvert; sagrābāt (2).
- sagrābāt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, arī satvert; sagrābstīt (2).
- vākšķīt Taustoties meklēt.
- biļetieris Teātros un citos sarīkojumos persona, kas pārbauda apmeklētāju biļetes, noplēšot kontroles talonu.
- telefoncentrāle telefonu tīkla komutācijas mezgls, kas 20. gs. parasti sastāvēja no daudzām griežmeklētāju statnēm un atsevišķas abonentu līniju un centrāles vadu savienošanas iekārtas.
- čatbots Tērzēšanas robots, kas var risināt sarunas internetā, analizējot tam adresētos teikumus un sniedzot atbildes no datubāzē sameklētiem atbilstīgiem ierakstiem.
- koroners Tiesas izmeklētājs (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus, ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi.
- abonements Tiesība noteiktu laiku regulāri saņemt (laikrakstus, žurnālus, grāmatas) vai apmeklēt (teātrus, koncertus u. tml.).
- apdrošināšana bezdarba gadījumam tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem ir personām, kuras "Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā" noteiktajā kārtībā ir ieguvušas bezdarbnieka statusu, ir apdrošinātas bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un kurām ir šajā likumā noteiktais apdrošināšanas stāžs.
- tiesneša palīgs tiesu resora amatpersona, kuras pienākums ir pieņemt apmeklētājus un viņu iesniegumus, veikt nepieciešamos pasākumus lietu sagatavošanai izskatīšanai tiesas sēdē, kā arī pildīt citus tiesneša dotos uzdevumus.
- atrasties Tikt atrastam, sameklētam (par ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); parādīties (par ko nozudušu).
- pienākt Tikt piepildītam, aizņemtam (ar ienācējiem, apmeklētājiem) - piemēram, par telpu.
- atrasties Tikt sameklētam, izvēlētam (domās); tikt izdomātam, izgudrotam.
- portāls Tīmekļa (interneta) vietne, kas sniedz informāciju par noteiktu tēmu un nodrošina piekļuvi plašam datorpakalpojumu klāstam: elektroniskajam pastam, meklētājprogrammām, diskusiju grupām u. c.
- kontrolviesis Tirgvedības līdzeklis uzņēmuma pakalpojuma kvalitātes noteikšanai, kad īpašs viesis (apmeklētājs) ierodas uzņēmumā tā vadības vai konkurentu uzdevumā, lai izvērtētu uzņēmuma piedāvātos pakalpojumus un to kvalitāti.
- karacēt Ūdenī vai dūņās kaut ko meklēt.
- ugunszemieši Ugunszemes (Dienvidamerikā) pirmiedzīvotāji, 3 indiāņu ciltis - alakalufi, jagani un oni, XIX gs. vidū bija \~10000 cilvēku, bet sakarā ar argentīniešu un čīliešu aitkopju un zelta meklētāju iespiešanos tie strauji sāka izmirt.
- klīrēt Uzmanīgi skatīties un meklēt.
- saokstīt Uzmeklēt (jaunu mājokli; par bitēm).
- saokstot Uzmeklēt (jaunu mājokli; par bitēm).
- izsekot Uzmeklēt (zvērus); novērot (zvēru) pēdas.
- uzsukņīt Uzmeklēt.
- uzsuknīt Uzmeklēt.
- uzzūkurēt Uzmeklēt.
- kveksis Uzmeklētājsuns, arī pēdu dzinējs; medību suns.
- okšķerētājsuns Uzmeklētājsuns, pēdu dzinējs.
- kukurēties Uzmest kūkumu itkā saraujoties aukstumā; četrrāpus kaut ko meklēt, īpaši dzērumā.
- sazinēt Uzzināt un sameklēt, atrast.
- rušināties Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko; arī rakņāties (1).
- rakņāties Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko.
- savajāt vajājot sameklēt.
- kriminālpolicija Valsts policijas sttruktūrvienība, kuras uzdevums ir novērst un atklāt smagus un bīstamus noziegumus (bandītismu, kontrabandu, bruņotus uzbrukumus, naudas viltošanu, slepkavības, ar narkotiskajām vielām saistītus noziegumus u. c.) apkarot organizēto un ekonomisko noziedzību, meklēt bez vēsts pazudušas, bēguļojošas u. c. personas.
- ņagāties Vandīties, rakņāties, meklēt.
- izvandīt Vandoties, jaucoties pilnīgi pārmeklēt.
- izvandravāt Vandoties, jaucoties pilnīgi pārmeklēt.
- izšmaukt Veikli izvairīties (no meklētājiem, vajātājiem).
- notaustīties Veltīgi meklēt atbildi.
- nodūzenēties Veltīgi meklēt pārvietotu lietu.
- ķert vēju veltīgi meklēt, gūstīt.
- ķert (tukšu) vēju Veltīgi meklēt, gūstīt.
- ķert tukšu vēju Veltīgi meklēt, gūstīt.
- durinēt Veltīgi meklēt.
- apbraukt Vienā braucienā ierasties (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (vairākus cilvēkus).
- Dhammapada Viens no pazīstamākajiem Pāli kanona tekstiem, kas pauž theravādas budisma mācības būtību un iedrošina budisma mācekli meklēt pašam savu ceļu uz glābšanos bez kādas ārējas autoritātes vai glābēja palīdzības.
- skapists Viesnīcas Rīga bāra saukta "Skapis" (20. gs. 60.-80. gados, intelektuāļu un bohēmistu pulcēšanās vieta) apmeklētājs.
- meitbāliņš Vīrietis, kas mēdz uzsākt mīlas dēkas; mīlas dēku meklētājs.
- meitģēģeris Vīrietis, kas mēdz uzsākt mīlas dēkas; mīlas dēku meklētājs.
- meitkuilis Vīrietis, kas mēdz uzsākt mīlas dēkas; mīlas dēku meklētājs.
- runcis Vīrietis; donžuāns; mīlas dēku meklētājs, pavedējs.
- metafiziskā glezniecība virziens itāļu glezniecībā 20. gs. sākumā - dzīvās dabas vietā tēlota sastingusi, tuksnesīga, no cilvēka atsvešināta pasaule, bet ikdienišķos priekšmetos meklēta noslēpumaina, maģiska jēga.
- engt Viscaur pārmeklēt.
- žūkarēt Visur spiegot, izošņāt, meklēt (ko nozagt).
- farmakognosija Zinātne, kuras uzdevums uzmeklēt visus dabā atrodamos zāļu līdzekļus (drogas) un ar tiem iepazīties, izpētot tos visos virzienos un rezultātus apvienojot.
- sondēt Zondēt, medicīniski izmeklēt ar zondi.
- tralēt Zvejot ar trali (1); pētīt, meklēt ar trali.
meklēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV