ķerstīties
ķerstīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ķerstos | ķerstāmies | ķerstījos | ķerstījāmies | ķerstīšos | ķerstīsimies |
| 2. pers. | ķersties | ķerstāties | ķerstījies | ķerstījāties | ķerstīsies | ķerstīsieties, ķerstīsities |
| 3. pers. | ķerstās | ķerstījās | ķerstīsies | |||
Pavēles izteiksme: ķersties (vsk. 2. pers.), ķerstieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ķerstoties (tag.), ķerstīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ķerstītos
Vajadzības izteiksme: jāķerstās
1.Strauji vairākkārt censties saņemt, satvert (ko).
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Strauji meklēt (vārdus), lai izteiktos.
2.sarunvaloda Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar rokām (parasti sievieti).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zaļi staipekņi ķerstījās gar stenderēm un vijās gredzenos uz gaiteņa sienām.
- Mūsu baudas ir samērīgas ar mūsu likteni, tāpēc neķerstīsimies gar lielākām.
- Taču viņas, bezkauņas tādas, ar savām garajām mēlēm ķerstījās pēc smailajām, košajām vārpām rudzu laukā vai arī tiecās nogaršot jaunos kartupeļu dzinumus.
- — Kad pēc tam vēl vienu reizi izvilku ārā, biju jau iekarsusi, bet viņš ap mani ķerstījās, — Diāna pieklusa un pasmaidījusi piebilda: — Tad es viņa roku tur pieliku.
- Lauma ķerstīsies gar katru krēslu, es zinu!