vandīt
Lietojuma biežums :
vandīt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
Locīšana
1.Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
1.1.Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu).
Stabili vārdu savienojumiCelt (retāk vandīt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri