dēkainis
dēkainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dēkainis | dēkaiņi |
| Ģen. | dēkaiņa | dēkaiņu |
| Dat. | dēkainim | dēkaiņiem |
| Akuz. | dēkaini | dēkaiņus |
| Lok. | dēkainī | dēkaiņos |
dēkaine sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dēkaine | dēkaines |
| Ģen. | dēkaines | dēkaiņu |
| Dat. | dēkainei | dēkainēm |
| Akuz. | dēkaini | dēkaines |
| Lok. | dēkainē | dēkainēs |
Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs; cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz šo totāli norobežoto valsti var doties tikai galvu saspiedis dēkainis.
- Visai neierastu nākotnes apdrošināšanu veicis dēkainis, pasaules apceļotājs Kārlis Bardelis.
- Muzikālā brīvdabas komēdija „ Grēku kalna dēkaiņi”runā par izvēli.
- Pie vienas no džungļos dzīvojošām kanibālu ciltīm bija iemaldījusies dēkaiņu grupa.
- Kultūru un vēsturi virza lielie dēkaiņi, īpatņi un parādības.