dekalīns
dekalīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: ķīmijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dekalīns | dekalīni |
| Ģen. | dekalīna | dekalīnu |
| Dat. | dekalīnam | dekalīniem |
| Akuz. | dekalīnu | dekalīnus |
| Lok. | dekalīnā | dekalīnos |
Dekahidronaftalīns; lieto tauku, sveķu un polimēru šķīdināšanai, apavu krēmu un grīdas vasku stabilizēšanai.
Avoti: ZTV