gudriņš
gudriņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gudriņš | gudriņi |
Ģen. | gudriņa | gudriņu |
Dat. | gudriņam | gudriņiem |
Akuz. | gudriņu | gudriņus |
Lok. | gudriņā | gudriņos |
Gudrinieks; pašlabuma meklētājs.
Avoti: ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- gandrīz vai gribas, lai skan=> darbarīkus izgatavojošs, divpēdu primāts, gudrs jo gudrs, jo gudriņš, jo vieds