gudrītis
gudrītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gudrītis | gudrīši |
Ģen. | gudrīša | gudrīšu |
Dat. | gudrītim | gudrīšiem |
Akuz. | gudrīti | gudrīšus |
Lok. | gudrītī | gudrīšos |
gudrīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gudrīte | gudrītes |
Ģen. | gudrītes | gudrīšu |
Dat. | gudrītei | gudrītēm |
Akuz. | gudrīti | gudrītes |
Lok. | gudrītē | gudrītēs |
Gudrs cilvēks; gudrinieks.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai tas gudrītis Banderass pārdod savu motociklu un atdod mums parādu.
- Hārtnelam bija patikusi doma kļūt par gudrīti kiborgu saskarnes sistēmās.
- Gudrīša kungs rāda vietu, kur darbojas Ginters Zoltners.
- Sacensību gaitu uzmanīja arī vecākais vides inspektors Edvīns Gudrītis.
- Nezinu, kurš gudrītis izdomāja uzlikt tādus grozus.