gudriņš
gudriņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gudriņš | gudriņi |
| Ģen. | gudriņa | gudriņu |
| Dat. | gudriņam | gudriņiem |
| Akuz. | gudriņu | gudriņus |
| Lok. | gudriņā | gudriņos |
Gudrinieks; pašlabuma meklētājs.
Avoti: ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- gandrīz vai gribas, lai skan=> darbarīkus izgatavojošs, divpēdu primāts, gudrs jo gudrs, jo gudriņš, jo vieds