gudrībnieks
gudrībnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gudrībnieks | gudrībnieki |
| Ģen. | gudrībnieka | gudrībnieku |
| Dat. | gudrībniekam | gudrībniekiem |
| Akuz. | gudrībnieku | gudrībniekus |
| Lok. | gudrībniekā | gudrībniekos |
Avoti: Sin