gudrenieks
gudrenieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gudrenieks | gudrenieki |
| Ģen. | gudrenieka | gudrenieku |
| Dat. | gudreniekam | gudreniekiem |
| Akuz. | gudrenieku | gudreniekus |
| Lok. | gudreniekā | gudreniekos |
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Aizmirsti, cūka, - pie sevis nomurminu un, pie sarkanā pārkāpjot, jau esmu Lunversitātes filozofu pakāje, labi kā bariņš potenciālo gudrenieku izbirst pa durvīm un apskauj mani tādā kā romiešu leģionāru karē savu karalieni.
- Teic, tu gudrenieks, ko tad lai dara.
- Bet viens gudrenieks njemas man stastiit ka tur ir stiigas no grifa par lielu attaalums
- 20 48 notikt jau notiks gan , nezinu tikai kur palikuši lielie gudrenieki un runātāji
- Bet šķesteris bīš tāds lielc gudrenieks un šis reiz nodomāš , ka mācītāš reiz ritīgi jāskolājot