gudrelis
gudrelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gudrelis | gudreļi |
Ģen. | gudreļa | gudreļu |
Dat. | gudrelim | gudreļiem |
Akuz. | gudreli | gudreļus |
Lok. | gudrelī | gudreļos |
gudrele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gudrele | gudreles |
Ģen. | gudreles | gudreļu |
Dat. | gudrelei | gudrelēm |
Akuz. | gudreli | gudreles |
Lok. | gudrelē | gudrelēs |
Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā; gudrinieks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gribētu pajautāt šim gudrelim, ko viņš domā tagad, tikai...
- Un ko tad tie valdības gudreļi par šo visu saka?”
- Vajadzēja parādīt viņam, ka pasaulē viņš nav vienīgais gudrelis.
- „Un tu domā, ka esi gudrelis, vai ne?”
- Un es šobrīd nedrīkstu uzstāt, jo Ķīšezera gudreļi ir sašķobījuši galveno jūras likumu - kapteinim vienmēr taisnība...