gudrelis
gudrelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gudrelis | gudreļi |
| Ģen. | gudreļa | gudreļu |
| Dat. | gudrelim | gudreļiem |
| Akuz. | gudreli | gudreļus |
| Lok. | gudrelī | gudreļos |
gudrele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gudrele | gudreles |
| Ģen. | gudreles | gudreļu |
| Dat. | gudrelei | gudrelēm |
| Akuz. | gudreli | gudreles |
| Lok. | gudrelē | gudrelēs |
Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā; gudrinieks.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gribētu pajautāt šim gudrelim, ko viņš domā tagad, tikai...
- Un ko tad tie valdības gudreļi par šo visu saka?”
- Vajadzēja parādīt viņam, ka pasaulē viņš nav vienīgais gudrelis.
- „Un tu domā, ka esi gudrelis, vai ne?”
- Un es šobrīd nedrīkstu uzstāt, jo Ķīšezera gudreļi ir sašķobījuši galveno jūras likumu - kapteinim vienmēr taisnība...