gudramuļķis
gudramuļķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gudramuļķis | gudramuļķi |
| Ģen. | gudramuļķa | gudramuļķu |
| Dat. | gudramuļķim | gudramuļķiem |
| Akuz. | gudramuļķi | gudramuļķus |
| Lok. | gudramuļķī | gudramuļķos |
Pārgudrelis, bezkaunīgs iznirelis.
Avoti: EH