gudramuļķis
gudramuļķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gudramuļķis | gudramuļķi | 
| Ģen. | gudramuļķa | gudramuļķu | 
| Dat. | gudramuļķim | gudramuļķiem | 
| Akuz. | gudramuļķi | gudramuļķus | 
| Lok. | gudramuļķī | gudramuļķos | 
Pārgudrelis, bezkaunīgs iznirelis. 
Avoti: EH