gudrdegunis
gudrdegunis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gudrdegunis | gudrdeguņi |
| Ģen. | gudrdeguņa | gudrdeguņu |
| Dat. | gudrdegunim | gudrdeguņiem |
| Akuz. | gudrdeguni | gudrdeguņus |
| Lok. | gudrdegunī | gudrdeguņos |
Vīzdegunīgs, pārgudrs cilvēks.
Avoti: KV