gudrot
gudrot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | gudroju | gudrojam | gudroju | gudrojām | gudrošu | gudrosim |
2. pers. | gudro | gudrojat | gudroji | gudrojāt | gudrosi | gudrosiet, gudrosit |
3. pers. | gudro | gudroja | gudros |
Pavēles izteiksme: gudro (vsk. 2. pers.), gudrojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gudrojot (tag.), gudrošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gudrotu
Vajadzības izteiksme: jāgudro
Kaut ko domās risināt, apcerēt u. tml.
PiemēriTūtiņa gudroja, vai brālītis spēj iedomāties, cik ļoti māsiņa ar viņu lepojas.
- Tūtiņa gudroja, vai brālītis spēj iedomāties, cik ļoti māsiņa ar viņu lepojas.
- Kamēr skatos apkārt un gudroju, man tuvojas vecāka sieva ar produktu somu rokā.
- Skatījāmies uz kravinieku un gudrojām, vai mums būs vieta starp lielajiem maisiem.
- Pat galvassāpes piemetās, gudrojot, kā labāk izmantot Banderasa atdoto parādu.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit