gudrums
gudrums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gudrums | gudrumi |
| Ģen. | gudruma | gudrumu |
| Dat. | gudrumam | gudrumiem |
| Akuz. | gudrumu | gudrumus |
| Lok. | gudrumā | gudrumos |
Vispārināta īpašība → gudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kāds tas gudrums izskatījās un kā varēja zināt, ka viņš atnācis?
- Tur – Tērbatā pie Emajegi upes atnāca milzīgs gudrums.
- Tā nu bija visgudrākā grāmata Igaunijā, no kuras visupirms visiem vajadzētu gudrumu smelties.
- Viņiem ir pati svarīgākā manta – gudrums.
- Tā reiz mēdzis uzrasties lielais gudrums.