gūds
Lietojuma biežums :
gūds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gūds | gūdi |
| Ģen. | gūda | gūdu |
| Dat. | gūdam | gūdiem |
| Akuz. | gūdu | gūdus |
| Lok. | gūdā | gūdos |
Gods.
Avoti: BsV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Deju starplaikā vecmāmiņas brālēns pačukstēja viņai pie auss: “ Tas Antons gan ir puisis gūds gūdom!”
- Zaudētājiem Jānis Tiltiņš izcēlās ar 21 gūto punktu, no tiem 17 gūdam tikai otrajā ceturtdaļā.
- Arveds Švābe kļūdās, savā atstāstījumā norādot 1211. gadu kā gadu, kad Rīgai piešķirtas gūdu ( Visbijas) tiesības.
- šalkšana', gausu 'dunēt, dūkt, šalkt", gaudēlē 'mušiņa' u. c; izņēmums ir vienīgi gūdus 'drūms, baigs, skumjš, bēdīgs'.
- 2011. gada pavasarī bīskaps Alberts izdeva privilēģiju Visbijas ( Gotlandes) tirgotājiem, „ piešķirot viņiem Daugavā un citās Livonijas ostās dažādas priekšrocības, atbrīvodams tos no muitas, tiesas divkaujas, karstas dzelzs pārbaudījuma un krasta tiesas, tai pašā laikā noteikdams, ka Rīgas nauda kaļama pēc gūdu kausiņu parauga un ka slepkavība līdzināma ar 40 kausiņiem; kopīgu tirgotāju ģildi [gūdu sētu] var dibināt tikai ar bīskapa atļauju”.