gods
gods vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gods | godi |
| Ģen. | goda | godu |
| Dat. | godam | godiem |
| Akuz. | godu | godus |
| Lok. | godā | godos |
1.parasti formā: vienskaitlis Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība (sabiedrības, sabiedrības šķiras, kārtas vai atsevišķa indivīda izpratnē); pozitīvs (cilvēka) morālās stājas vērtējums.
Stabili vārdu savienojumiAizmirst godu; atmest godu. Aizskart godu.
- Aizmirst godu; atmest godu frazēma — zaudēt morālās, ētiskās jūtas
- Aizskart godu idioma — celt neslavu; pazemot
- Goda jūtas kolokācija — morālas, ētiskas jūtas
- Goda lieta kolokācija — tas, kas saistīts ar (cilvēka) morālo, ētisko vērtību, vērtējumu
- Goda parāds kolokācija — parāds, kura atdošana saistīta tikai ar (cilvēka) godīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem
- Goda prāts kolokācija — godprātība, godīgums
- Goda tiesa vārdkoptermins — militarizēta formējuma kolektīvā izveidota sabiedriska institūcija, kura pēc šī formējuma komandiera vai priekšnieka lēmuma var nodot izskatīšanai šā kolektīva biedra izdarīto disciplināro pārkāpumu vai nodarījumu, kas aizskar militārā formējuma godu, lai viņu ietekmētu sabiedriski
- Laupīt godu novecojis, idioma — celt neslavu; pazemot
1.1.Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, stāja, kas saistīta ar sabiedrībā ieņemamo stāvokli, amatu.
1.2.Tas, kurā izpaužas kāda morālā, ētiskā vērtība, pozitīvās īpašības.
1.4.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Tāds (parasti vīrietis), kas ir godīgs, apzinīgs; arī godājams.
2.parasti formā: vienskaitlis Morāla, ētiska atzinība, cildinājums (kādam par ko); arī pagodinājums.
Stabili vārdu savienojumiGoda dēļ; goda pēc.
- Goda dēļ; goda pēc kolokācija — 1. Atzinības, ievērības dēļ2. Parādot cieņu
2.1.Laba slava, atzinīgs vērtējums (piemēram, uzņēmumam, kolektīvam).
2.2.Stāvoklis (sabiedrībā, attiecībā pret citiem); arī godājams amats.
2.3.apstākļa vārda nozīmē; formā: datīvs, vienskaitlis Ar ko lepoties; lepnumam, greznumam.
2.4.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Tāds, kas saistīts ar godināšanu, pagodinājumu.
Stabili vārdu savienojumiGoda diena. Goda eskorts. Goda galds.
- Goda diena kolokācija — dzimšanas diena; vārda diena; jubilejas diena
- Goda eskorts kolokācija — karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās pavada kādu personu
- Goda galds kolokācija — viesību galds
- Goda istaba; lielā istaba novecojis — viesistaba
- Goda krēsls kolokācija — 1. Krēsls (parasti appušķots), kurā sēdina godināmo2. Krēsls, kas paredzēts ciemiņiem, viesiem
- Goda vārti kolokācija — appušķoti, imitēti izveidoti vārti, ko ceļ uz ceļa (parasti par godu jaunlaulātajiem)
- Goda vieta kolokācija — 1. Vieta, pie viesību galda blakus jubilāram, mājas saimniekam u. tml.2. Redzamākā, labākā vieta (kur novietot, arī novietoties)3. Ievērojama nozīme, nozīmīga vieta
2.5.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Tāds, kas nopelnu dēļ uzņemts, ievēlēts (piemēram, par biedrības biedru, iestādes locekli u. tml.), bet nav saistīts ar noteiktu pienākumu veikšanu.
Stabili vārdu savienojumiGoda doktors. Goda pilsonis.
- Goda doktors vārdkoptermins — zinātniskais grāds, kuru piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu disertāciju; persona, kam piešķirts šis grāds
- Goda pilsonis vārdkoptermins — persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ; attiecīgais nosaukums
3.apstākļa vārda nozīmē; formā: datīvs, vienskaitlis Veiksmīgi, tā, kā pienākas.
4.parasti formā: daudzskaitlis Godības, dzīres.
Stabili vārdu savienojumiDzert (kāzu, kristību, bēru) godu.
- Dzert (kāzu, kristību, bēru) godu frazeoloģisms — svinēt kāzas, kristības vai bēres
4.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Tāds, kas paredzēts svētkiem vai svinībām (parasti par apģērbu).
Stabili vārdu savienojumiAr godu. Būt godā. Būt zem (kāda) goda. Celt godā. Dot goda vārdu; dot godavārdu. Dot godu.
- Ar godu kolokācija — 1. Godīgi, ievērojot sabiedriski ētiskās normas2. Nezaudējot pašlepnumu, cieņu3. Ar labu, bez piespiešanas
- Būt godā kolokācija — tikt godātam. cienīt
- Būt zem (kāda) goda sarunvaloda — neatbilst (kāda) morālajiem, ētiskajiem uzskatiem, morālajai stājai
- Celt godā — 1. Godāt2. Atjaunot
- Dot goda vārdu; dot godavārdu — apsolīt ar godavārdu
- Dot godu; atdot godu idioma — 1. Godināt, parādīt cieņu2. Militāri sveicināt
- Dot pēdējo godu; parādīt pēdējo godu; atdot pēdējo godu idioma — izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu
- Goda vārds — 1. idioma Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu; patiesi2. kolokācija Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; godavārds (1)3. kolokācija Uzvārds, arī godavārds (2)
- Gods godam sarunvaloda, idioma — 1. Saka, izsaucas atvieglojumā, apmierinājumā2. Veiksmīgi, labi
- Pa godam sarunvaloda, frazēma — 1. Veiksmīgi, tā, kā pienākas2. Godīgi, pieklājīgi
- Par godu frazēma — parādot atzinību, ievērību (darīt ko)
- Prast (arī prasties) godu sarunvaloda — saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk uzturēties vairs nevar
- Turēt cieņā (arī godā) sarunvaloda, frazēma — cienīt; izturēties ar godbijību, ar respektu
- Turēties (arī stāvēt) uz goda vārda sarunvaloda — būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas
- Uz goda sarunvaloda, idioma — ļoti labs; ļoti labi
- Uz goda vārda frazeoloģisms — 1. frazēma Paļaujoties uz kāda godīgumu, bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko)2. sarunvaloda, ironiska ekspresīvā nokrāsa, idioma Saka, ja kas ir nedrošs, tik tikko turas, ir gandrīz nederīgs
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šajā ainā Jefta vēlas pārliecināties par savu izredzētību tautas vadoņa godam.
- Gods un cieņa ir gan krimināltiesiskās, gan civiltiesiskās jurisdikcijas objekts.
- Kārtas piederība lielā mērā noteica arī goda un cieņas aizskaršanas iespējas.
- 1649.gada nolikumam raksturīga speciālā subjekta izdalīšana nodarījumos pret personas godu.
- Likumdevējs par sodāmu atzinis gan goda aizskaršanu, gan neslavas celšanu.