gods
Lietojuma biežums :
gods vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.parasti formā: vienskaitlis Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība (sabiedrības, sabiedrības šķiras, kārtas vai atsevišķa indivīda izpratnē); pozitīvs (cilvēka) morālās stājas vērtējums.
Stabili vārdu savienojumiAizmirst (arī atmest) godu. Aizskart godu.
1.2.Tas, kurā izpaužas kāda morālā, ētiskā vērtība, pozitīvās īpašības.
2.parasti formā: vienskaitlis Morāla, ētiska atzinība, cildinājums (kādam par ko); arī pagodinājums.
Stabili vārdu savienojumiGoda dēļ (arī pēc).
2.1.Laba slava, atzinīgs vērtējums (piemēram, uzņēmumam, kolektīvam).
2.2.Stāvoklis (sabiedrībā, attiecībā pret citiem); arī godājams amats.
2.3.apstākļa vārda nozīmē; formā: datīvs, vienskaitlis Ar ko lepoties; lepnumam, greznumam.
2.4.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Tāds, kas saistīts ar godināšanu, pagodinājumu.
Stabili vārdu savienojumiGoda (arī lielā) istaba; lielā istaba.
2.5.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Tāds, kas nopelnu dēļ uzņemts, ievēlēts (piemēram, par biedrības biedru, iestādes locekli u. tml.), bet nav saistīts ar noteiktu pienākumu veikšanu.
Stabili vārdu savienojumiGoda doktors. Goda pilsonis.
4.parasti formā: daudzskaitlis Godības, dzīres.
Stabili vārdu savienojumiDzert (kāzu, kristību, bēru) godu.
4.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Tāds, kas paredzēts svētkiem vai svinībām (parasti par apģērbu).
Stabili vārdu savienojumiAr godu. Būt godā. Būt zem (kāda) goda. Celt godā. Dot (arī atdot) godu.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri