Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
prātot
prātot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.prātojuprātojamprātojuprātojāmprātošuprātosim
2. pers.prātoprātojatprātojiprātojātprātosiprātosiet, prātosit
3. pers.prātoprātojaprātos
Pavēles izteiksme: prāto (vsk. 2. pers.), prātojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: prātojot (tag.), prātošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: prātotu
Vajadzības izteiksme: jāprāto
Domās risināt, apsvērt; intensīvi domāt; gudrot.
PiemēriTaču ilgi prātot viņam nebija laika, vajadzēja rīkoties.
  • Taču ilgi prātot viņam nebija laika, vajadzēja rīkoties.
  • "Kaut kas jādara," dūņās sēdēdams, prātoja Lībietis.
  • Prātoju, kur nakts melnumā lai ņem ledu šampanietim?
Saistītās nozīmesprātuļot, domāt, gudrot, spriest, punktierēt.
Sinonīmi
prātuļot1 — Prātot.
domāt1 intransitīvs — Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
gudrot1 — Kaut ko domās risināt, apcerēt u. tml.
spriest1 — Veidot spriedumu (1).
punktierēt1 — Prātot, gudrot.
funktierēt1 — Domāt; plānot.
štukot1 — Gudrot, domāt.
prātelēt1 — Prātot.
Hiponīmi
apdomāt1 — Vispusīgi apsvērt, pārdomāt.
apgudrot1 — Izsvērt, pārdomāt no visām pusēm.
apsvērt1 — Pārdomāt; iepriekš vispusīgi izdomāt un novērtēt.
atrisināt2 — Domāšanas, pētīšanas rezultātā atrast atbildi.
izdomāt1 — Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
izspriest1 — Pilnīgi izrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumus, spriedumus.
padomāt1 — Neilgu laiku, mazliet domāt.
pārdomāt1 transitīvs — Domājot analizēt, vispusīgi izvērtēt (ko).
pārlikt4 — Pārdomāt (1).
rēķināt3 transitīvs — Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko).
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Darīt ↔ Darbība: prātošana1 — Apsvēršana; intensīva domāšana vai gudrošana.Darīt ↔ Abstrakts nojēgums: prāts1 — Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi; arī intelekts.Darīt ↔ Rezultāts: prātojums1 — Vispārēja rakstura doma, spriedums.Darīt ↔ Darītājs (dzīvs): prātotājs1 — Domātājs, gudrotājs.
Tulkojumithink, cogitate.
think, cogitate, cerebrate
use or exercise the mind or one's power of reason in order to make inferences, decisions, or arrive at a solution or judgments; "I've been thinking all day and getting nowhere"
[Princeton WordNet 3.0]
Avoti: LLVV, TWN, T
Korpusa piemēri:šeit
Saistītie šķirkļi:
atvasinājums prātotājs
Formanti: -tāj-,-s
Celma veids: Nenoteiksmes celms
atvasinājums prātojums
Formanti: -um-,-s
Celma veids: Pagātnes celms
atvasinājums prātošana
Formanti: -šan-,-a
Celma veids: Nenoteiksmes celms
atvasināts no prāts