prātot
Lietojuma biežums :
prātot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
Domās risināt, apsvērt; intensīvi domāt; gudrot.
PiemēriTaču ilgi prātot viņam nebija laika, vajadzēja rīkoties.
Saistītās nozīmesdomāt, prātuļot, spriest, punktierēt, funktierēt.
Tulkojumithink, cogitate.
Avoti: LLVV, TWN, T
Korpusa piemēri:šeit