gudrot
Lietojuma biežums :
gudrot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
Kaut ko domās risināt, apcerēt u. tml.
PiemēriTūtiņa gudroja, vai brālītis spēj iedomāties, cik ļoti māsiņa ar viņu lepojas.
Saistītās nozīmesdomāt, prātuļot, spriest, prātot, punktierēt.
Tulkojumithink, cogitate.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit