prātotājs
prātotājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | prātotājs | prātotāji |
Ģen. | prātotāja | prātotāju |
Dat. | prātotājam | prātotājiem |
Akuz. | prātotāju | prātotājus |
Lok. | prātotājā | prātotājos |
prātotāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | prātotāja | prātotājas |
Ģen. | prātotājas | prātotāju |
Dat. | prātotājai | prātotājām |
Akuz. | prātotāju | prātotājas |
Lok. | prātotājā | prātotājās |
Domātājs, gudrotājs.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet vispār detektīvs ir arī cīnītājs pret ļaunumu, ne tikai prātotājs.
- Kā redzams, mums netrūkst gudru runātāju, bargu kritiķu, prātotāju, vien darītāju pamaz.
- Noslēpumains filozofs un ēterisks prātotājs.
- Dotā gadījumā sastapās prātotājs un darītājs
- Atgriežoties pie prātotājiem un darītājiem