piemeklēt
Lietojuma biežums :
piemeklēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Sameklēt (ko piemērotu, atbilstošu).
1.1.Izvēlēties (ko piemērotu, atbilstošu).
2.parasti formā: trešā persona Negaidīti iestāties, notikt (par ko nevēlamu).
Stabili vārdu savienojumiBūt smagi (arī bargi) piemeklētam. Dievs piemeklē.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri