piemelēt
piemelēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piemelēju | piemelējam | piemelēju | piemelējām | piemelēšu | piemelēsim |
| 2. pers. | piemelē | piemelējat | piemelēji | piemelējāt | piemelēsi | piemelēsiet, piemelēsit |
| 3. pers. | piemelē | piemelēja | piemelēs | |||
Pavēles izteiksme: piemelē (vsk. 2. pers.), piemelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piemelējot (tag.), piemelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piemelētu
Vajadzības izteiksme: jāpiemelē
Kļūt melnam, netīram.
Avoti: KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc skolas ar draudzeni devos uz centru un nodomāju,ka šī ir viena no manām drausmīgākajām dienām.. Bet pārējā dienas daļa bija visai patīkama.. Un cerams,ka tieši visas šīs likstas mani piemelēja pirmo un pēdējo reizi šajā mācību gadā!