piemelst
piemelst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piemelšu | piemelšam | piemelsu | piemelsām | piemelsīšu | piemelsīsim |
| 2. pers. | piemels | piemelšat | piemelsi | piemelsāt | piemelsīsi | piemelsīsiet, piemelsīsit |
| 3. pers. | piemelš | piemelsa | piemelsīs | |||
Pavēles izteiksme: piemels (vsk. 2. pers.), piemelsiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piemelšot (tag.), piemelsīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piemelstu
Vajadzības izteiksme: jāpiemelš
Melšot pievienot (iepriekš teiktajam, zināmajam u. tml.).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Ā, tad tu šodien pavadi laiku ar Ziedoni, un viņš tev atkal ir piemelsis pilnu galvu ar saviesīgām muļķībām...