piemelot
piemelot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piemeloju | piemelojam | piemeloju | piemelojām | piemelošu | piemelosim |
| 2. pers. | piemelo | piemelojat | piemeloji | piemelojāt | piemelosi | piemelosiet, piemelosit |
| 3. pers. | piemelo | piemeloja | piemelos | |||
Pavēles izteiksme: piemelo (vsk. 2. pers.), piemelojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piemelojot (tag.), piemelošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piemelotu
Vajadzības izteiksme: jāpiemelo
1.Melojot pievienot (iepriekš teiktajam, zināmajam u. tml.).
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- arī ir kas tāds, ko padomju ideoloģija ir piemelojusi.
- Man nepatīk ne mānīties, ne arī mazliet piemelot.
- Kā pasakā ir teikts: pasaule jau tā ir piemelota, maiss ir pilns.
- Četriem no mums jau bija autovadītāja tiesības, man – ar piemelotiem gadiem.
- Fiziski biju labi attīstīts un man nebija nekādu problēmu piemelot sev vismaz trīs vai četrus gadus klāt.