brēkāt | Tēzaurs

brēkāt

Lietojuma biežums :

brēkāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs

Locīšana

1.Laiku pa laikam brēkt₃.

1.1.Klaigāt, bļaustīties.

1.2.transitīvs

2.parasti formā: trešā persona; lieto: reti Laiku pa laikam brēkt₁ (par dzīvniekiem).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri