brēka
brēka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | brēka | brēkas |
| Ģen. | brēkas | brēku |
| Dat. | brēkai | brēkām |
| Akuz. | brēku | brēkas |
| Lok. | brēkā | brēkās |
1.Skaļu balsu, kliedzienu troksnis; troksnis, kurā dzirdami kliedzieni.
2.Skaļi un aktīvi izteikta neapmierinātība, protests; arī tracis.
3.apvidvārds Cilvēks, kas mēdz skaļā, kliedzošā balsī runāt, arī bārties, lamāties.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un ne tikai līdzekļus, neattaisno vispār sacelto brēku kā tādu.
- Bet tad sākās brēka, ka strūklaka nedarbojas, kā vajag.
- Pagājšnedēļ Zemgalē sacēlās brēka, ka ceļmalā izlieta kaut kāda ķīmija.
- Izveidojušos situāciju viņa salīdzināja ar " lielu brēku, mazu vilnu".
- Ja bezsaimnieka suni kāds nošauj, ir liela brēka un raudāšana.