brēkāt
brēkāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | brēkāju | brēkājam | brēkāju | brēkājām | brēkāšu | brēkāsim |
| 2. pers. | brēkā | brēkājat | brēkāji | brēkājāt | brēkāsi | brēkāsiet, brēkāsit |
| 3. pers. | brēkā | brēkāja | brēkās | |||
Pavēles izteiksme: brēkā (vsk. 2. pers.), brēkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: brēkājot (tag.), brēkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: brēkātu
Vajadzības izteiksme: jābrēkā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai skraidīja pa izgāztuvi, spārnus plivinādami un brēkādami no bailēm...
- Un arī viņas demonstrācijas grupas biedrene pilnīgi haotiski skraidīja un brēkāja studijā.
- brēkāja turpat ūdeni kuļoša lapsa, attālāk atskanēja arī citu dzīvnieku palīgā saucieni.
- Viņi brēkāja par to, kā no prastiem lopiņiem tiks radītas pārākas būtnes.
- – Nav te tik daudz ko brēkāt!