izsvārstīt
izsvārstīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izsvārstu | izsvārstām | izsvārstīju | izsvārstījām | izsvārstīšu | izsvārstīsim |
| 2. pers. | izsvārsti | izsvārstāt | izsvārstīji | izsvārstījāt | izsvārstīsi | izsvārstīsiet, izsvārstīsit |
| 3. pers. | izsvārsta | izsvārstīja | izsvārstīs | |||
Pavēles izteiksme: izsvārsti (vsk. 2. pers.), izsvārstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsvārstot (tag.), izsvārstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsvārstītu
Vajadzības izteiksme: jāizsvārsta
Ilgāku laiku, daudz svārstīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- un izsvārstot triju gadu veikumu, varēja iepriecinoši vēstīt:
- Iztēlē es apglaudīju, izšķirstīju un izsvārstīju šo bujumu ar abām rokām, sajuzdams degunā pat aso pelējuma un putekļu smārdu, kas piemīt veciem papīriem un ilgi stāvējušiem sējumiem.
- Turklāt vēsturiskās patiesības ilūziju izsvārsta arī vēstījuma neuzticamība - abi stāstītāji it kā klāsta par vieniem un tiem pašiem notikumiem, vismaz abu satikšanās epizodē, tomēr nevar nepamanīt, ka daudzas detaļas šajos aprakstos atšķiras - un atšķiras pietiekami, lai lasītājs uzdotu sev jautājumu par teksta, jebkura teksta, objektivitāti - un šai gadījumā tas tieši sasaucas ar tēzi par tulkojuma neuzticamību.
- Arī tagad, kad rakstu par pagātni, cenšos to laiku izsvārstīt un izanalizēt.