ultimāts
ultimāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ultimāts | ultimāti |
| Ģen. | ultimāta | ultimātu |
| Dat. | ultimātam | ultimātiem |
| Akuz. | ultimātu | ultimātus |
| Lok. | ultimātā | ultimātos |
1.joma: politika Starptautiskajās tiesībās – tāda kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu šīs prasības neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
1.1.Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
2.Prasība ar piedraudējumu; kategoriska prasība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēl līdz oficiālās piekāpšanās ultimātam Latvija piekrita PSRS papildu karaspēka ievešanai.
- Nekad vīrietim ultimāta formā nenorādi to, ko viņš nav izdarījis.
- Somijai noraidot padomju ultimātu, PSRS īstenoja pret to militāru agresiju.
- "Otrā pasaules kara rezultātu atzīšana nav ultimāts un nav priekšnosacījums.
- Kad ienākumi novienādojas, šādus ultimātus visbiežāk vairs izvirzīt nevar."