ultimatīvums
ultimatīvums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ultimatīvums | ultimatīvumi |
| Ģen. | ultimatīvuma | ultimatīvumu |
| Dat. | ultimatīvumam | ultimatīvumiem |
| Akuz. | ultimatīvumu | ultimatīvumus |
| Lok. | ultimatīvumā | ultimatīvumos |
Avoti: LLVV