Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
filmisks
filmisks īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte
 Vsk.Dsk.
Nom.filmisksfilmiski
Ģen.filmiskafilmisku
Dat.filmiskamfilmiskiem
Akuz.filmiskufilmiskus
Lok.filmiskāfilmiskos
Sieviešu dzimte
Vsk.Dsk.
filmiskafilmiskas
filmiskasfilmisku
filmiskaifilmiskām
filmiskufilmiskas
filmiskāfilmiskās
Noteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte
 Vsk.Dsk.
Nom.filmiskaisfilmiskie
Ģen.filmiskāfilmisko
Dat.filmiskajamfilmiskajiem
Akuz.filmiskofilmiskos
Lok.filmiskajāfilmiskajos
Sieviešu dzimte
Vsk.Dsk.
filmiskāfilmiskās
filmiskāsfilmisko
filmiskajaifilmiskajām
filmiskofilmiskās
filmiskajāfilmiskajās
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
filmiski apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
Saistīts ar filmu (2) vai filmēšanu, raksturīgs filmai (2) vai filmēšanai; kinematogrāfisks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Ekranizācijas pamatā ir noskaņu ziņā visai atšķirīgie Andreja Upīša Robežnieku triloģijas darbi – patriarhālā miera pilnais Zīda tīklā un Piektā gada revolūcijai veltītais Ziemeļa vējš, kas, iespējams, iedvesmojis filmas veidotājus vēl vairāk uzsvērt 1905. gada varoņu un nevaroņu filmisko un psiholoģisko dualitāti.
  • Šarlote par Džeinu ir rotaļīga filmiskajos paņēmienos – brīžiem Geinsbūra filmē ar Bolex kameru, un tās kadri, kas atgādina mājas video attēlu, sasaucas ar ģimenes kinohronikām, kas tiek iemontētas filmā, pat projicētas uz ekrāna, kad tā priekšā sarunājoties sēž Džeina un Šarlote.
  • Klāra izvēlētais skaitlis 12 kalpo kā cikla pabeigtības zīme, tomēr filmas nosaukumā ietvertais skaitlis 66 ir tieša autora atsauce ne tikai uz 1966. gadu, bet arī uz zīmīgo Amerikas šoseju " Route 66", kā arī televīzijas seriālu ar tādu pašu nosaukumu 2. Ceļa motīvs saistāms arī ar Klāra pētniecības uzstādījumu – par būtiskāko jautājumu viņš izvirza skatītāja iekšējā naratīva veidošanos, uztverot attēlus un to kustību, kas pēcāk pārtop par filmisku pieredzi.
  • “Mežapīle” ir Elmāra Seņkova otrā tikšanās ar Henriku Ibsenu pēc vērienīgā “ Hedas Gableres” projekta Andrejsalā, kur režisors ( sadarbībā ar savu kursabiedru Juriju Djakonovu), spēlējoties ar telpu un no “ Betmena” palienētām filmiskām asociācijām, radīja stāstu par sievieti, kura alkst lielu jūtu, ko dzīve viņai nespēj dot.
  • un viņa ir filmiska