pabučoties
pabučoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pabučojos | pabučojamies | pabučojos | pabučojāmies | pabučošos | pabučosimies |
| 2. pers. | pabučojies | pabučojaties | pabučojies | pabučojāties | pabučosies | pabučosieties, pabučosities |
| 3. pers. | pabučojas | pabučojās | pabučosies | |||
Pavēles izteiksme: pabučojies (vsk. 2. pers.), pabučojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pabučojoties (tag.), pabučošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pabučotos
Vajadzības izteiksme: jāpabučojas
Neilgu laiku, mazliet skūpstīties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lieki piebilst, ka tā arī ar Kristapu nekad neesmu pabučojusies.''
- Tehniski jau var pabučoties, bet es parasti to daru, kad man gribas.
- Kāds var uzpīpēt, kāds var pabučoties.
- Tā nu es ar šo meiteni padejoju, iedzērām kokteilīti un drusciņ pa jokam arī pabučojāmies.
- Bija maz cilvēku, varēja pabučoties — vai ne, Viktor?