pabubināt
pabubināt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pabubinu | pabubinām | pabubināju | pabubinājām | pabubināšu | pabubināsim |
| 2. pers. | pabubini | pabubināt | pabubināji | pabubinājāt | pabubināsi | pabubināsiet, pabubināsit |
| 3. pers. | pabubina | pabubināja | pabubinās | |||
Pavēles izteiksme: pabubini (vsk. 2. pers.), pabubiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pabubinot (tag.), pabubināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pabubinātu
Vajadzības izteiksme: jāpabubina
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Neilgu laiku, mazliet bubināt (par zirgu).
2.sarunvaloda, transitīvs Klusi, neskaidri pateikt, arī parunāt.
2.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Latvieši pabubina, pasūkstās, bet īstenībā mīl viens otru".
- Cita klusāk, cita skaļāk, cita pie sevis pabubina.
- Es reizēm gan pabubinu, tomēr apdomājos – rezultāts ir!