vesels
vesels īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | vesels | veseli |
| Ģen. | vesela | veselu |
| Dat. | veselam | veseliem |
| Akuz. | veselu | veselus |
| Lok. | veselā | veselos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| vesela | veselas |
| veselas | veselu |
| veselai | veselām |
| veselu | veselas |
| veselā | veselās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | veselais | veselie |
| Ģen. | veselā | veselo |
| Dat. | veselajam | veselajiem |
| Akuz. | veselo | veselos |
| Lok. | veselajā | veselajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| veselā | veselās |
| veselās | veselo |
| veselajai | veselajām |
| veselo | veselās |
| veselajā | veselajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
veseli apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas nav slims, ievainots; tāds, kam ir laba veselība (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
1.1.Tāds, kurā nav slimības procesu, ievainojumu, bojājumu (par organismu, ķermeni, tā daļām).
1.2.Par augiem, to daļām.
1.3.formā: nominatīvs Lieto, novēlot ko labu; lieto, novēlot kādas darbības, rīcības labu izdošanos.
Stabili vārdu savienojumiDzīvo vesels! Staigā vesels!
- Dzīvo vesels! kolokācija — saka atvadoties
- Staigā vesels! idioma — saka atvadoties
1.4.pārnestā nozīmē Tāds, kas atbilst noteiktām (parasti domāšanas, izturēšanās) normām (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām).
2.Tāds, kas nav dalīts atsevišķās daļās, gabalos; arī tāds, kura uzbūvē nav dalījuma atsevišķās vienībās.
2.1.Tāds, kas pastāv, ir saglabājies neskarts, nebojāts.
3.lietvārda nozīmē; konstrukcijā: vārdu savienojums "vienots vesels" vai vārdu savienojums "viens vesels" Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa; veselums1.
4.Tāds, kas pēc apjoma, sastāva u. tml. atbilst lielam daudzumam, arī priekšstatiem (par kā lielu kopumu).
Stabili vārdu savienojumiVesela kaudze (arī nasta, kalns, lauza).
- Vesela kaudze (arī nasta, kalns, lauza) — liels (kā) daudzums
4.1.Tāds, kura skaitliskā vērtība pilnīgi atbilst attiecīgās mērvienības, vērtības mēra u. tml. skaitliskajai vērtībai.
4.2.pārnestā nozīmē Ļoti ietekmīgs, nozīmīgs (parasti pēc vēriena, apjoma) – par parādībām sabiedrībā.
Stabili vārdu savienojumiAr veselu ādu. Gaidi vien!; Gaidi vesels! Sveiks un vesels.
- Ar veselu ādu sarunvaloda, idioma — saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem izglābjas no kaut kā draudoša; neskarts, sveikā izkļūst no grūta stāvokļa
- Gaidi vien!; Gaidi vesels! — saka, ja nav uz ko cerēt
- Sveiks un vesels sarunvaloda — saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem; saka, ja kāds ir pilnīgi vesels
- Tikt cauri (arī izkulties, izsprukt) ar veselu ādu sarunvaloda, idioma — laimīgi, bez zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa
- Vesels skaitlis vārdkoptermins; joma: matemātika — naturāls skaitlis ar zīmi + vai –, arī 0
Avoti: LLVV, Lfv
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mājsaimniecību bija nedaudz, taču ziņas tās sniedza par veselu gadu.
- Par kontroles grupu izvēlējāmies veselus cilvēkus bez plaušu un elpceļu patoloģijām.
- Vesela āda nelaiž cauri mikroorganismus, tai piemīt arī baktericīdas īpašības.
- Autore jēdzienu „ attīstība” izprot kā vienu veselu, nedalāmu.
- Veselā līdzsvars viņam nav vienotība, tas balstās uz pretstatu atsvešināšanos.