vesels
Lietojuma biežums :
vesels īpašības vārds
Locīšana
veseli apstākļa vārds
1.Tāds, kas nav slims, ievainots; tāds, kam ir laba veselība (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
1.1.Tāds, kurā nav slimības procesu, ievainojumu, bojājumu (par organismu, ķermeni, tā daļām).
1.2.Par augiem, to daļām.
1.3.formā: nominatīvs Lieto, novēlot ko labu; lieto, novēlot kādas darbības, rīcības labu izdošanos.
Stabili vārdu savienojumiDzīvo vesels! Staigā vesels!
1.4.pārnestā nozīmē Tāds, kas atbilst noteiktām (parasti domāšanas, izturēšanās) normām (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām).
2.Tāds, kas nav dalīts atsevišķās daļās, gabalos; arī tāds, kura uzbūvē nav dalījuma atsevišķās vienībās.
2.1.Tāds, kas pastāv, ir saglabājies neskarts, nebojāts.
3.lietvārda nozīmē; konstrukcijā: vārdu savienojums "vienots vesels" vai vārdu savienojums "viens vesels" Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa; veselums1.
4.Tāds, kas pēc apjoma, sastāva u. tml. atbilst lielam daudzumam, arī priekšstatiem (par kā lielu kopumu).
Stabili vārdu savienojumiVesela kaudze (arī nasta, kalns, lauza).
4.1.Tāds, kura skaitliskā vērtība pilnīgi atbilst attiecīgās mērvienības, vērtības mēra u. tml. skaitliskajai vērtībai.
4.2.pārnestā nozīmē Ļoti ietekmīgs, nozīmīgs (parasti pēc vēriena, apjoma) — par parādībām sabiedrībā.
Stabili vārdu savienojumiAr veselu ādu. Gaidi vien!; Gaidi vesels! Sveiks un vesels.
Avoti: LLVV, Lfv
Korpusa piemēri