veselums
veselums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | veselums | veselumi |
| Ģen. | veseluma | veselumu |
| Dat. | veselumam | veselumiem |
| Akuz. | veselumu | veselumus |
| Lok. | veselumā | veselumos |
1.Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr cilvēka veselumu veido ķermenis kā matērija un gars kā forma.
- Eiropas mākslā gadsimtiem ilgi ir pastāvējusi vēlme strukturēt atsevišķā skaņdarbā veselumu.
- Fabulas veseluma satvarā izspēlētā likteņa pārvērtība arī nosaka traģēdijas poētisko laiku.
- Visu šo daudzveidīgo faktoru salasīšana vienā stāstā veido fabulu par veselumu.
- Mācību vides uztvere veselumā ir daudz svarīgāka par atsevišķu elementu uztveri.