izdukurēt

izdukurēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: izdukurē (vsk. 2. pers.), izdukurējiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: izdukurējot (tag.), izdukurēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: izdukurētu

Vajadzības izteiksme: jāizdukurē

1.Izzvejot ar dukuru.

2.apvidvārds Izgrūstīt, iegrūst sānos.

3.apvidvārds Izpurināt.

Avoti: LLVV, ME, EH

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Alfrēds bija tik nekrietns, ka, ar lielu ķeseli izdukurējis upē no bedrēm visas vēdzeles, bet pakrastes iztukšojis no vēžiem, sāka piktoties uz makšķerniekiem, kas ar makšķerēm un spiningiem no krasta cēla ārā sarkanspurainus sapalus, sudrabotas raudas, un arī pa kādai līdakai, kurām viņš pats nu nekādi netika klāt.
Panākt, lai daunis neiebrauc pakaļā, vai novilkt bikses un laipni atļaut daunim savu pakaļu izdukurēt pa pilnu programmu?

Klikšķini šeit un nāc balsu talkā!

Tas prasīs tikai dažas minūtes Tava laika.

Iemūžini mūsdienās runāto latviešu valodu, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm!

Palīdzi uzlabot valodas rīkus!

Iemūžini mūsdienās runāto latviešu valodu, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm!