izdukurēt

Lietojuma biežums :

izdukurēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Izzvejot ar dukuru.

2.apvidvārds Izgrūstīt, iegrūst sānos.

3.apvidvārds Izpurināt.

Avoti: LLVV, ME, EH

Korpusa piemēri